svētdiena, 2014. gada 27. aprīlis

Latvijieši



    Rainis lieto vārdu „latvijieši” intervijā laikrakstam „Сегодня”. Materiāls publicēts 1929.gada 29.septembrī.

Somijas izglītība



   Pasaules izglītībā viens no XX gadsimta „pasaules brīnumiem” ir Somijas panākumi izglītībā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (34 valstis) pārbaudēs somu jaunieši ir priekšgalā. Pārbauda vidusskolēnu zināšanas matemātikā, dabaszinātnēs, kā arī valodas prasmi. Parbaudē izmanto testu metodi. Neviens nezina, par ko būs tests. Neviens nesaņem atzīmi par testa izpildi.
   Tiek uzskatīts, ka somu panākumu pamatā ir vairāki momenti. Somi nemurgo par „investīcijām”, nav valsts mēroga zināšanu testēšana, nav čartera skolas, skolotājus nevērtē saskaņā ar skolēnu atzīmēm, dominē individuālā, grupu pieeja.
   ASV, salīdzinot ar Somiju, ir krīze izglītībā. To sekmē stingra sacensība starp skolotājiem, čartera skolas, skolu menedžments ir mākslīgs, jo menedžeri ir bez pieredzes.
   Somijā ļoti lielu vērību velta skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanai, zināšanu pārbaudē reti izmanto testēšanu, skolu administrācija no skolotājiem prasa uzticību un atbildību, bet nevis atskaites.




  

Izaugsmes fāzes



1770.-1830. – tekstilmašīnas
1830.-1880. – tvaika dzinējs
1880.-1930. – elektrodzinējs/motors
1930.-1970. – iekšdedzes dzinējs
1970.-2010. – mikroelektronika
2010.-2040. – nanotehnoloģijas, hēlija un kodolenerģija

pirmdiena, 2014. gada 14. aprīlis

Špenglers



   Der Untergang des Abendlander”, autors – Oswald Spengler. 1918.gads, izdevniecība „Braumuller”. Autoram 38 gadi.
   Jo tuvāk mūsdienām, jo mazāka interese par šo grāmatu. Grāmata acīmredzot neiederas un izskatās jocīgi mūsdienu diskursu optikā. Tā uzskata Karens Svasjans, tulkotājs un pētnieks.
   Jo tuvāk mūsdienām, jo mazāk cilvēku, kuri spējīgi izlasīt grāmatu.
   Grāmata paredz kultūras, cilvēku beigas. Tāpēc beigas ir arī pašai grāmatai – tās lasīšanai.

svētdiena, 2014. gada 13. aprīlis

Kultūra



   Aristotelis: veselais ir vairāk nekā tā daļu summa. Arī kultūra ir kaut kas vairāk nekā tās elementu summa. Elementu summa rada abstraktu un jutekliski netveramu (neredzamu, nesataustāmu, neizmēramu, nesaožamu, nepagaršojamu) fenomenu, ko saucam par tautas kultūru.
   Nīče: kultūra ir stila vienotība. Aforisms bija vērsts pret buržuāzijas tendenci primitivizēt un vulgarizēt kultūru, kad par „kultūru” atzīst tikai kabarē un labākajā gadījumā jūgendu – jaunbagātnieku stilu XIX gs. beigās un XX gs.sākumā. Nīčes laikā lietu un parādību estētiskā uztvere kļuva par pasaules interpretācijas universiālu līdzekli. Kultūra koncentrēja savus estētiskos spēkus. Varbūt pēdējo reizi Rietumu civilizācijā. Fin de Siecle – dekadence, mākslas tīksmināšanās ar sevi.

Prioritāte



   Par dabu mēs zinām nesalīdzināmi vairāk nekā paši par sevi. Dabaszinātņu attīstība ir grandioza. Taču sociālās un humanitārās zinātnes nevar lepoties ar zinātnisko rezultātu lielu apjomu. Tas ir pamatoti, jo cilvēkā (raksturā, darbībā, uzvedībā, komunikācijā) nebūt viss pakļaujas formalizētai analīzei. Tādas cilvēka esamības sfēras kā reliģija, māksla, morāle vispār nepakļaujas stingrai zinātniskajai izpētei. Var tikai interpretēt saskaņā ar interpretācijas autora zināšanām, viedokli, gaumi u.tml. Pie tam interpretācija pati par sevi pārvēršās par jaunu patstāvīgu radošo izpausmi, kā tas ir literatūrzinātnē, mākslas zinātnē. Piemēram, literatūras kritika un mākslas kritika ir patstāvīga jaunrades sfēra.
   Mēs zinām daudzus dabas likumus. Taču maz ir likumu par cilvēku sociālo organizāciju. Sociālo realitāti rada cilvēks, kas ir darbības subjekts, bet tāpēc viņš nevar pakļauties transindividuāliem likumiem – cilvēku sabiedrības evolūcijas likumiem. Cilvēka individualitāte neļauj pakļauties transindividuāliem likumiem.