Elementi

   Rietumu civilizācijas katastrofas izpausmes veidi (elementi) var būt visdažādākie. Piemēram, mentālās kartes līmenī, etniskās mozaīkas jomā, genofonda pasliktināšanās ziņā, nabadzības pieauguma ziņā, izmiršanas draudu apziņas līmenī, sociālās apātijas ziņā, masu, „elites”, postcilvēku glamurizācijas kaislību jomā, patērēšanas bezjēdzības ziņā, ideoloģiskās imunitātes jomā. Noteikti var būt vēl citi elementi.

Līdzeklis

   ASV brīvība un tiesiskums nav mērķis, bet gan līdzeklis savu interešu realizācijai. Tāpēc ir demokrātijas un cilvēktiesību retorikas eksports, lai panāktu savu citās zemēs. ASV neinteresē tas, ka tādējādi tiek devalvēti priekšstati par brīvību, tiesiskumu, cilvēka tiesībām. Tas ir novedis pie minēto fenomenu šausmīgas devalvācijas mūsdienu sabiedrībā. Faktiski var uzskatīt, ka sagrauti ir svētākie nosacījumi, svētākās normas cilvēka eksistencei. ASV kopā ar saviem stratēģiskajiem partneriem (to skaitā ietilpst arī Latvijas politiskās „elites” padibenes) ir izveidojusi dežūrējošu retoriku, nedomājot par cilvēces morālo esamību.

Progress

   Attieksmē pret progresu ir sastopami divi varianti: 1) „progresisti”; pozitīvisti, kuri tic, ka progress ir vēstures likums; 2) „antiprogresisti”; noliedz vēsturisko likumu pastāvēšanu; K.Poppers, fon Hajeks.

   „Progresisti” progresa argumentācijā saka, ka cilvēku misija ir progresa radīšana – patiesības, skaistā un labā bezgalīga radīšana, krāšana un pilveidošana. Cilvēks tādējādi ir augstākā radība, Dieva dēls.

   „Antiprogresistu” argumentācijā skan tas, ka vēstures gaitu nosaka nejaušības un neprognozējamība cilvēcisko zināšanu iegūšanā, bez kā nav iespējams progress; nav iespējami teorētiski priekšstati par vēsturi, balstoties uz vēsturisko likumsakarību apkopojumu. Tāds apkopojums ir iespējams, taču tam nevar ticēt – nevar uz to paļauties turpmākajā dzīvē, kurā atkal kaut kas notiks nejauši, negaidīti, neprognozēti u.tml.

   Runājot par progresu, iespējams ir lokālais aktīvisms, balstoties uz tekošo politisko, ekonomisko, sociālo notikumu kritisku interpretāciju. Jo sarežģītāka ir sistēma/kārtība, pēc kuras tiecamies, jo vairāk ir jāpaļaujās uz stihiskiem spēkiem.

   Neticība cilvēces progresam pašlaik ir totāla – valda atsacīšanās no domas par nākotni.  Valda neticība nākotnei. Bet, ja nav domas par nākotni, tad cilvēks sabrūk, degradējās, pārvēršās par lopu/postcilvēku; šodien pietrūkst pozitīva orientācija, kas varētu atklāt mums kādu jaunu perspektīvu.

Jaunākie risinājumi

  Velobraucienu un pārgājienu rezultāti tekstu kopā „Raksti-2014”: 1) noziegumu brīvība, 2) ģeokrātija, 3) gnozeoloģiskais idēls, 4) politiskā orientācija, 5) kulturoloģiskā imunitāte, 6) zināšanas kā ideoloģijas saturs, 7) idiotijas plurālisms, 8) tolerances reabilitātes funkcija, 9) Rietumu civilizācijas iekšējā sadursme, lūzums, Baltijas siena, 10) patiesība kā saprātīgo cilvēku identitātes pamats.

   Tās ir jaunākās idejas, koncepciju skices, terminoloģiskie formulējumi, kas atspoguļojās 2014.gadā (līdz 11.V) gatavotajos rakstos priekš „pietiek.com”.

Latvijieši

    Rainis lieto vārdu „latvijieši” intervijā laikrakstam „Сегодня”. Materiāls publicēts 1929.gada 29.septembrī.

Somijas izglītība

   Pasaules izglītībā viens no XX gadsimta „pasaules brīnumiem” ir Somijas panākumi izglītībā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (34 valstis) pārbaudēs somu jaunieši ir priekšgalā. Pārbauda vidusskolēnu zināšanas matemātikā, dabaszinātnēs, kā arī valodas prasmi. Parbaudē izmanto testu metodi. Neviens nezina, par ko būs tests. Neviens nesaņem atzīmi par testa izpildi.

   Tiek uzskatīts, ka somu panākumu pamatā ir vairāki momenti. Somi nemurgo par „investīcijām”, nav valsts mēroga zināšanu testēšana, nav čartera skolas, skolotājus nevērtē saskaņā ar skolēnu atzīmēm, dominē individuālā, grupu pieeja.

   ASV, salīdzinot ar Somiju, ir krīze izglītībā. To sekmē stingra sacensība starp skolotājiem, čartera skolas, skolu menedžments ir mākslīgs, jo menedžeri ir bez pieredzes.

   Somijā ļoti lielu vērību velta skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanai, zināšanu pārbaudē reti izmanto testēšanu, skolu administrācija no skolotājiem prasa uzticību un atbildību, bet nevis atskaites.