pirmdiena, 2018. gada 8. janvāris

Dažas refleksijas


·       Katram cilvēkam ir sava optika. Tā atbilst viņa ideāliem un viņa cilvēciskajam tipam. Stils – tas ir cilvēks. Raiņa stils – tas ir Rainis.
·       Par garīgi vistuvāko parasti klusē. Parasti nemin tos, no kuriem visvairāk mācās. Tāpēc ir ļoti grūti un pat neiespējami izsekot kādas personības idejiskajai virzībai, jo šī personība klusē par tiem, no kuriem ir pārņēmusi idejas un kuru idejas ir bijis iedvesmas avots savām idejām. Principā tas ir savdabīgs noklusēšanas process.
·       Neoliberālismā slavenā tirgus fetišizēšana ir baskāju ikdiena tirgus mušu pasaulē, veicinot aloģiskumu un iracionalitāti.
·       Vārdi „brīvība” un „sirdsapziņa” var nonākt jocīgā situācijā. Piemēram, „brīvība” var būt cēlāks vārds par vārdu „sirdsapziņa”. „Perestroikai” izdevās ar vārdu „brīvība” aizbāzt mutes inteliģencei – nobīdīt malā inteliģences sirdsapziņu.
·       Tiek tradicionāli uzskatīts, ka politiskajai varai atbildības sajūta ir imanenta – iekšēji piemītoša. Katrs politiķis intuitīvi apzinās savu atbildību tautas, vēlētāju priekšā. Valstiskuma novitāte „krimināli oligarhiskais valstiskums” radikāli koriģē šo uzskatu, jo šajā valstiskumā neeksistē politiskā vara tās klasiskajā izpratnē. Eksistē politiskās varas simulakrs. Reāli eksistē kriminālo indivīdu vara, – tādai varai atbildības sajūta nevar būt imanenta, jo kriminālā vara nebalstās uz morālajiem imperatīviem, bet balstās uz kriminalitātes „imperatīviem”.