sestdiena, 2014. gada 29. marts

LTF (1)



   Marks rakstīja, ka kapitāls ir gatavs par 300% lielas peļņas iespēju pārdot tēvu, par 1000% lielas peļņas iespēju var veikt jebkuru noziegumu pret tautu, valsti, to noslīcinot asinīs.
   Sergejs Kurginjans jau 1989.gadā rakstīja „Перестройку – перестрелку...».
   Vārds „privatizācija” padomju leksikā bija jauns vārds. Visi cerēja, ka būs tāpat kā Rietumos. Taču atšķirība ir milzīga – aiza!
   Pēc Brežņeva, Andropova, Čerņenko nāves sabiedrības pacietības mērs bija pilns, visi bija gatavi jaunai dzīvei.
   Gorbačovs deva signālu ar „perestroiku”, lai sociālais šoks tiktu vaļā no...šoka – radikālas gatavības sākt jaunu dzīvi!
   Viss bija atkarīgs no partijas autoritātes. Partija formulēja jaunus ideālus – demokratizācija, atvērtība. Partija atsacījās no represīvās funkcijas, ko tūlīt masas apsveica.
   1985.gada aprīļa Plēnumā „paātrinājums”.
   Informācijas brīvība: jo mazākas iespējas pavēlēt, jo vairāk ir jāprot pārliecināt. PSKP gribēja turpmāk tikai pārliecināt. Taču partija to nespēja. Partijas vietā nāca „jaunie demagogi”, arī no ASV, jo tur bija milzīga pieredze sociālajā menedžmentā.
   Tika atmodināta patērēšanas mānija jeb veicināta patērēšanas mānija. Preces nebija, tāpēc šī mānija kļuva agresīva, stulba, gatava uz visu. Lai patērētu, vajadzēja aizņemties uz parāda preces. Gribēja sasniegt sociālo un ekonomisko progresu vienlaicīgi. Bet tas nav iespējams.
   Nacionālā kriminālā buržuāzija un tās mafiozais totalitārisms radās 1988.gadā. No kooperatīvu vadītājiem 20% bija kriminālā pagātne.
   Kultūras agresija: maniakāla tieksme atbrīvoties no vecās kultūras un pāriet uz „jauno” kultūru. Apvienojās ap nacionālo ideju un „eiropeisko” ideju kā prespēku PSRS un PSKP idejai.
   Vēsture zina: ja atsakās no vairāku paaudžu idejām un tās neiestrādā jaunajās idejās, tad sākās juku laiki.
   90.gados bijušo padomju cilvēku leksikā parādījās jauns vārds – korupcija.
   PSRS laikā vara-nauda-vara-nauda pastāvēja. Taču korupcija bija integrēta spēcīgā valstī, t.i., spēcīga vara pavēra ceļu korupcijai, vara deva naudu.
   LTF līderi valsts un savu brīvību nomainīja ar privatizāciju, nododot tautu, valsti, savus vecākus, vecvecākus, kuri sapņoja par brīvību. LTF līderi ir nodevēji, revolūcijas nodevēji. Atdeva valsti amerikāņiem. LTF līderi visu noveda līdz tam, ka godīgam cilvēkam nav vietas šajā latviešu atkritumu, zagļu un blēžu, zemē.
   Privatizācija – antikomunistiskās revolūcijas lielākais grēks.
   Otrs lielākais grēks – amerikāņu verdzības pieļaušana.
   Nenožēlojot grēkus, nesodot nodevējus, tauta nekad neiegūs cilvēcisku stāju, un minētie grēki tautas vēsturiskajā atmiņā būs vienmēr kā morāli degradējošs faktors.
   Barbariska, sociāli amorāla un ekonomiski bezjēdzīga privatizācija sagrāva tautas ticību un morālo satvaru. Privatizācija nebija privātīpašuma institūta izveide, tirgus konkurences izveide, demokrātijas ieviešana.
   Džons Kenedijs 1961.gadā, sākot darbu Baltajā namā, teica: „Mēs nevaram uzvarēt PSRS parastā karā. Tas ir neieņemams cietoksnis. Mēs varam uzvarēt PSRS tikai ar citām metodēm: ideoloģiskajām, psiholoģiskajām, propagandas, ekonomiskajām”.
   Dainis Īvāns 1994.gada 29. Aprīlī laikrakstā „Известия» žēlojās, ka varu sagrāba muļķi un nelieši.
   M.Tečere 1991.gada novembrī izsacījās par PSRS sagraušanu; viņa teica, ka Gorbačovs nāca pie varas ar mūsu palīdzību un mēs varējām ar viņu realizēt mūsu intereses. Tautas frontes finansēšana neesot bijusi dārga: nauda vajadzēja tikai kseroksiem un priekšniekiem.
   1995.gada 25.oktobrī Bils Klintons slēgtā sanāksmē stāstīja, ka par iztērēto naudu amerikāņi ieguva izejvielas.
   1999.gadā Stambulā Gorbačovs atcerējās, ka viņa dzīves mērķis vienmēr bija komunisma iznīcināšana; lai sagrautu komunismu, vajadzēja nomainīt varu partijā un valstī, centrā un republikās. Viņš esot vēlējies saglabāt PSRS tās robežās, bet ar citu valsts nosaukumu. Tas viņam neizdevās.
   1991.gada 8.decembrī plkst.14.17 Viskuļu ciemā tika likvidēta PSRS.
   1991.gada 25.decembrī Gorbačovs aiziet pēc uzstāšanās TV. 19.38 Kremlī nomaina karogu.
   1991.gada martā referendumā 71.37% balsoja par PSRS saglabāšanu atjaunotā veidā.
   2001.gada decembrī Krievijā 76% nožēloja PSRS likvidēšanu.
   VDK „nerentablo impēriju” gribēja sagraut jau pēc Brežņeva nāves, atbrīvojoties no nacionālajām republikām un Krieviju izveidot par bagātu valsti. Šīs idejas autors bija Andropovs.
   Taču idejas realizācija bija atkarīga no krievu nacionālās elites kvalitātes. Diemžēl tā nebija

sestdiena, 2014. gada 22. marts

"Perestroika"



   2010.gadā intervijā žurnālam „Forbs” Burbulis skaidroja, ka jau 1989.-90.gadā bija nolemts uzmanību veltīt tikai Krievijas Federācijas attīstībai.
   Klubs „Perestroika” (Gaidars, Čubaiss u.c.) tika izveidots 1987.gadā.
   „Perestroikas” masu ideālisms tagad tiek saukts par „masu idiotismu”.
   1988.gadā junijā Ķelnē tika parakstīta vienošanās par VDR pievienošanu VFR. Par to no Rietumiem PSRS saņēma dāvanu – 350 miljardus dolāru.
   1989.gadā PSRS atļava veidot politiskās partijas.
   No 1989.gada 1.jūlija drīkstēja izbraukt uz ārzemēm.
   PSRS sāka gatavoties reformām jau 1982.gadā, kad ģenerālsekretārs bija Andropovs.
   1985.gada martā ģenerālsekretārs kļuva Gorbačovs. 1985.gada PSKP CK aprīļa Plēnums ir sākums „paātrināšanai”. Savukārt PSKP CK 1987.gada janvāra Plēnums ir sākums „perestroikai”.
   PSRS degradācija sākās 70.gadu vidū ekonomikā, morālajā ziņā, jo partijas vadībā nonāca morāli vāji cilvēki, kuriem interesēja tikai sava personīgā labklājība.
   ASV interesē tikai viena lieta – lai Krievija būtu vāja valsts. ASV neinteresē, kāda ir Krievijas politiskā iekārta. Tas nav svarīgi, vai ir monarhija, kapitālisms, sociālisms. Galvenais, lai Krievija būtu vāja valsts un nespētu pretoties ASV hegemonijai. ASV ieskatā pasaule ir liels biznesa projekts. Biznesā ir ekonomika un ideoloģija. Biznesā konkurents nav vajadzīgs. Krievijas novājināšana („apgraizīšana”) ļoti veiksmīgi notika 1991.gadā.




piektdiena, 2014. gada 21. marts

Nirnberga-2



   ASV jau sen veica darbības, lai uzkurinātu pasaules sabiedrības naidu pret Krieviju saskaņā ar tēmu Nirnberga-2. Šīs tēmas pamatā ir ideja organizēt komunisma tiesāšanu. Komunisms tiek pielīdzināts fašismam, un Krievija tiek pasludināta par fašistisko valsti.
   ASV nelietību Eiropā visaktīvāk atbalsta bijušās sociālisma valstis. Jo nabadzīgāka valsts, jo lielāka agresija pret Krieviju. Agresīvākie ir čehi, latvieši, lietuvieši, igauņi, poļi, ukraiņi, krievu nodevēji, kuri sadarbojās ar Hitleru.
   Tika radītas dažādas organizācijas, pasākumi. To skaitā Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platforma, Vispasaules antikomunistiskā līga, Apspiesto tautu komiteja, Tautas darba savienība, kas ir vlasoviešu veidojums. 1996.gada maijā vlasovieši savā 1.kongresā ieteica radīt neatkarīgu starptautisko tiesu Nirnberga-2. 1996.gada jūnijā par Nirnbergu-2 ierunājās Eiropas Parlamentārā asociācija.
   Krievija esot jātiesā, jo tā vēlas atjaunot impēriju, Eirāzijas savienību veido. To nedrīkst pieļaut. Nedrīkst pieļaut Lielās Krievijas veidošanos.
   Saprotams, nevienam neinteresē tiesātāju cilvēciskā vērtība. Nevienam neinteresē, ka Nirnbergu-2 organizē „prihvatizācijas” kriminālās aprindas, jaunbagātnieku reptīļi, smirdoši oligarhi. Tas faktiski ir servilās „elites” projekts, jo tauta neatbalsta fašistu slavināšanu un sociālisma pielīdzināšanu fašismam. Latvijā tas nozīmē, ka mūsu zagļi un nodevēji šķēles, godmaņi, repsieši, šleserieši un citi mēsli tiesātu valsts iekārtu, kas visiem latviešiem garantēja darbu, bezmaksas medicīnu, izglītību, attīstīja zinātni, rūpniecību, lauksaimniecību, zvejniecību, sportu, garīgo kultūru.
   Nirnberga-2 noteikti iekļaujas mūsdienu iracionālo procesu virknē, kuru galvenais subjekts ir postcilvēki, cilvēces, tautas atkritumi, latviešu padibenes. Nirnbergu-2 var atbalstīt tikai nevērtīgi etnosi.



svētdiena, 2014. gada 16. marts

Kopprodukts



   Jēdzienu „valsts iekšējais kopprodukts” (Gross Domestic Product)  1934.gadā ieviesa Saimons Kuzņecs (Simon Smith Kuznets) ASV. Ar šo jēdzienu apzīmē tirgus cenu visiem produktiem un pakalpojumiem. Mūsdienās daudzi ekonomisti pret šo formātu izturās kritiski, jo iespējamas manipulācijas ar aprēķiniem.
   Kuzņecs bija no Harkovas – Семен Абрамович Кузнец (1901-1985). Nobela prēmiju saņēma 1971.gadā.
   1974.gadā ASV 1% bagātnieku piederēja 9% no valsts iekšējā kopprodukta, 2007.gadā – 23,5%. Krīzes laikā bagātību koncentrēšanās nedaudzās privātās rokās ievērojami palielinājās un arī pašlaik turpina palielināties.

sestdiena, 2014. gada 15. marts

Zinātniskā revolūcija



   Kas veicina zinātnisko revolūciju?
   (1) Principiāli jauni objektu tipi, kas prasa jaunu realitātes izpratni. (2) Zinātniskās informētības izaugsme ir tik liela, ka prasa jaunu pielietojumu.
   Zinātnē var notikt diva veida radikāla pārkārtošanās (revolūcija).
   (1) Zinātniskā revolūcija, kas saistīta ar pasaules ainas transformāciju bez pētniecisko normu un ideālu izmaiņas.
   (2) Zinātniskā revolūcija, kad reizē ar pasaules ainu radikāli mainās arī zinātnes ideāli un normas.
   Reāli tas notiek (1) vienas zinātniskās disciplīnas robežās, (2) starpdisciplināro sakaru rezultātā, kad paradigmālās nostādnes pāriet no vienas disciplīnas uz otru disciplīnu, (3) rodas zinātniskās disciplīnas, kuru objekts ir bijis dažādu disciplīnu objekts (piem., semiotika, kulturoloģija).
   Zinātnisko meklējumu stratēģiskās izmaiņas nosaka ne tikai jaunu faktu un jaunu teorētisko modeļu ģenerācijas perspektīvas; var būt arī sociokulturāls raksturs – jauno procesu diktē jaunas vērtības, jauns pasaules uzskats.
   Zinātniskās revolūcijas ir organiski vienotas ar zinātniskās racionalitātes tipa maiņu.