Antropais princips

   Ne reti sastopama žēlošanās, ka par cilvēku zinātne ir vismazāk noskaidrojusi, salīdzinot ar citu dzīvo būtņu izpēti.

   Tā ir taisnība. Daudzi noslēpumi par cilvēku saglabājās. Taču zinātne, izzinot dabu, reizē iegūst jaunas zināšanas arī par cilvēku. Pētot dabu, rodas negaidīti secinājumi par cilvēku.

   Viens no tādiem secinājumiem attiecas uz antropo principu, kas nosaka uzskatus par cilvēku. Visuma rašanās pēc Lielā sprādziena notika,vadoties no tā, kā dzīvos cilvēks. Šī atziņa ir antropais princips, saskaņā ar kuru Visuma attīstība notiek atbilstoši cilvēka vajadzībām.

   Anglijas karalienes astronoms Martins Riss savā grāmatā norāda 6 parametrus, kas Visumā palīdzēja rasties cilvēkam: temperatūra, elementāro daļiņu īpašības u.c.

   Visuma saprātīgs novērotājs jau no paša sākuma varēja prognozēt dzīvas radības rašanos perspektīvā. Tajā skaitā iespējamību, ka radīsies cilvēks.

   Cilvēks ir saprātīga būtne ne tikai tāpēc, ka viņam piemīt prāts. Cilvēks ir saprātīga būtne tāpēc, ka pats var spriest par savu prātu.

   Arī Visums ir tā veidots, lai tajā būtu kāds novērotājs un tas varētu spriest par Visuma jēgu, uzbūvi.

   Visumā ir bijušas kosmiskās katastrofas, pēc kurām dzīvība sākās no jauna. Populārākā katastrofa – dinozauru katastrofa pirms 70 miljoniem gadu. Zinātne izsakās par 5 katastrofām. Ja dzīvotu dinozauri, tad cilvēki nevarētu dzīvot. Tas stimulē domu, ka kāds pārvalda Visumu, regulē Visuma gaitu.