Potenciāls

   Demogrāfiskajai pārejai ir izteikti vēsturiski inovatīvs raksturs. Tā spēj radikāli izmainīt dzīvi visdažādākajos virzienos. Ne reti kādā virzienā dzīve izmainās pilnā mērā. Tajā skaitā izmainās arī militārajā virzienā. Demogrāfiskās pārejas sekmētajā jauniešu īpatsvarā rodas jaunu cilvēku grandiozas masas, kuru vienīgā nodarbošanās ir karošana, terorisms, bruņots bandītisms, grautiņu, nekārtību organizēšana. Demogrāfiskā pāreja tādējādi sekmē jauna tipa draudus. Bet galvenais – jauna tipa cilvēku masas, kuru vienīgā nodarbošanās ir karošana un piedalīšanās bruņotajos konfliktos. Piemēram, migrantu ieplūšana Eiropā apdraud ne tikai eiropiešu dzīvi, bet arī Krieviju. Migrantu jauniešu kontingentu NATO var apbruņot, lai sāktu karu pret Krieviju. Amerikāņi augstu nevērtē eiropiešu jauniešu potenciālu. Eiropiešu armijas nav ar ko papildināt. Niecīgā dzimstība to neļauj izdarīt. Tāpēc NATO var lieliski papildināt ar migrantu jauniešu miljoniem. Nelieša Taivāna stulbo latviešu biedēšana ar „bēgļiem” no Krievijas ir smieklīga un liecina par totālu neizpratni. Protams, nekāda izpratne nav vajadzīga, lai stulbajiem latviešiem kaut ko iestāstītu sliktu par Krieviju. Turcijā pašlaik (2016.g.februāra beigās) vēl ir kādi 2,5 miljoni migrantu, kuri vēlas nokļūt Rietumeiropas bagātākajās valstīs. 54% esot jaunāki par 18 gadiem. Kāds ir viņu liktenis? Viņi nestrādās, slaistīsies pa ielām. Tas ir lielisks potenciāls, kas labprāt ņems rokā ieročus un dosies karot. Arī uz Krieviju.

Derivāts

   Svešvārds „derivāts” nozīmē atvasinājums, kas radies no kaut kā primāra. Runa ir par cilvēka derivātu – atvasinājumiem no cilvēka kā primāta. No cilvēka kā primāta var rasties visdažādākie atvasinājumi. Piemēram, ekonomikas cilvēks. Tas ir atvasinājums no cilvēka, rodoties cilvēkā ekonomiskajai identitātei. Rodas ekonomikas cilvēks. Tātad cilvēks, kas ir pārņemts, pārslogots ar ekonomiku – ekonomikas derivāts. Tādi derivāti ir postcilvēki, tehnokrātiskie derivāti. Saruna par cilvēka derivātiem ir vajadzīga tāpēc, ka kapitālismā vēlams ir cilvēku maksimāli pieskaņot tirgus, finansu, patērēšanas loģikai. To traucē izdarīt cilvēkā kā primātā esošais garīgums. No cilvēka ir jāpadzen garīgums. Proti, jārada bezgarīguma derivāts. Tādam bezgarīguma derivātam ir jābūt mūsdienu kapitālismam piemērotas īpašības: uzticētās darbības galveno funkciju maksimāla racionalizācija; brokera ātra reakcija; spēja ātri pieņemt ekonomiskos lēmumus; spekulanta instinkts; tirgus morāles instinkts; prasme parādīties (check-in) prestižās vietās; attieksme pret izglītību kā instrumentalizāciju (tikai formāli vajag diplomu bez liela garīgā ieguldījuma, par naudu, bet lēti).

Domāšana

   Cilvēku, kurš lasa (Homo legit), ir nomainījis cilvēks, kurš skatās (Homo videt). Lasošais cilvēks ir gudrāks par skatošo cilvēku. Lasīšanas procesā ir iesaistītas smadzenes vairāk nekā skatīšanās procesā. Lasītais dod dziļāku priekšstatu.

   Aizvadītajos apmēram 200 gados abu minēto cilvēku tipu domāšanā valdīja ekonomiskā domāšana. No Ādama Smita (1723-1790) ekonomiskās filosofijas Rietumos sākās ekonomiskā domāšana. Smits mācījās no filosofa Džona Lokka (1632-1704) un filosofa Dēvida Juma (1711-1776). Smits faktiski veidoja filosofisko, ētisko un juridisko koncepciju, kurā centrālā loma bija brīvības kategorijai. Brīvības kategorijas ilustrācijai viņš izmantoja ekonomiku – saimnieciskās darbības materiālu. Vēlāk Smita idejas absolutizēja - akcentēja ekonomisko informāciju. Tā radās politekonomija, kura tiecās kļūt „precīza” zinātne, izkonkurējot filosofiju un ideoloģiju.

   Kārlis Markss (1818-1883) arī mācījās no filosofiem. No Hēgeļa, kurš saimnieciskās darbības apcerei neveltīja lielu uzmanību. Viņam interesēja Ideja, dialektiskās transformācijas. Markss pielietoja dialektisko metodi saimnieciskās darbības analīzē. Viņš ekonomiku pārvērta par dzīves prioritāti, visu procesu primāro avotu. Arī politisko procesu dzinējspēks kļuva ekonomika. To akcentēja arī liberālisms. Tas deva iemeslu M.Vēbera apzīmējumam „Homo economikus”. Savukārt Walter Rathenau (1867-1922) teica: „ekonomika – tas ir liktenis”. Tātad marksismam un liberālismam kopēja ir ekonomikas absolutizācija. Kapitālisma ekonomiskajā modelī centrā ir tirgus, bet sociālistiskajā (marksistiskajā) ekonomiskajā modelī centrā ir plāns. Tā tas bija līdz 1991.gadam, kad sabruka sociālisms Eiropā. Pēc 1991.gada kapitālistiskajā ekonomiskajā modelī uzplauka jauna ideoloģija – tirgus kā planetāri globāla ideoloģija. Radās planetārā mēroga tirgus sabiedrība, kurā visu mēra ar naudu. Tā faktiski bija patērēšanas sabiedrība, kuru kapitālistiskajās zemēs apzināti formēja no Reigana-Tečeres ēras. PSRS arī formēja patērēšanas sabiedrību. 1961.gadā tika pieņemta PSKP jauna programma. Tajā tika izvirzīts uzdevums maksimāli apmierināt padomju pilsoņu materiālās vajadzības. Demogrāfiskā pāreja sagandēja ekonomisko domāšanu. XXI gs. Rietumos valda iracionālisms un tā formāts – maniakālais finansiālisms.

Aktuālais efekts

   Bertrand Arthur William Russell (1872-1970) žēlojās par sava laika nepatīkamu parādību. Proti, muļķi esot pašpārliecinātāki par sevi nekā gudrie cilvēki. Par laimi zinātnieks nepiedzīvoja šodienas laikmetu, kad šī parādība kļūst par sociālās un radošās dzīves pamatiezīmi. Juvenālā laikmeta un postcilvēku ģenēzes atribūts ir muļķības slavinājums, muļķu nostiprināšanās dzīves visos procesos, kad dzīves menedžeri ir pašpārliecināti muļķi.

   Tradicionāli Sokrātam piedēvē vārdus „Es zinu, ka neko nezinu”. Taču speciālistu aprindās ir uzskats, ka to teica Demokrīts. Arī Bībelē Pāvela 1.vēstulē korintiešiem ir teikts: „Bet kas attiecas uz elku upuriem, mēs zinām, ka mums visiem ir atziņa. Atziņa dara uzpūtīgus, bet mīlestība ceļ”. Čarlzs Darvins teica: „Tumsonība, bet nevis zināšanas, visbiežāk izraisa pašpārliecinātību”.

   Interesanti, ka tikai nesen minētā atziņa ir hipotētiski formulēta un eksperimentāli pierādīta, noskaidrojot t.s. Danninga-Krīgera efektu. To izdarīja divi amerikāņu zinātnieki: Justin Kruger un David Dunning.  Runa ir par metakognitīvo izkropļojumu: cilvēks ar zemu kvalifikāciju izdara kļūdainus secinājumus, pieņem aplamus lēmumus, bet nav spējīgs aptvert savas kļūdas zemās kvalifikācijas dēļ. Tajā pašā laikā cilvēkā ir pašpārliecinātības uzplūdi. Viņš ir pārliecināts par savu spēju izcilību. Turpretī patiesi spējīgs cilvēks vienmēr kautrīgi šaubās par savām spējām, citus uzskata par spējīgākiem. Tātad sastopama likumsakarība: jo nekompetentāks cilvēks, jo viņš ir pašpārliecinātāks par savu reāli vājo kompetenci. Minētā efekta eksperimentālās pārbaudes rezultāti pirmo reizi tika publicēti 1999.gadā. Eksperimenti parādīja, ka nekompetentie pašpārliecinātie cilvēki nav spējīgi novērtēt patiešām augstu kompetenci.   

Fineses

§  ASV varai Eiropā pretojās vienīgi Vindzori, Rotšildi, Sitijas finansistu kāda daļa, vācu un itāļu aristokrātija. Anglijas karaliene pat atklāti izteicās par Lielbritānijas iespēju izstāties no Eiropas Savienības.

§  Rietumu civilizācijas politiskā un ekonomiskā kundzība uz Zemes var izbeigties ap 2021.-2022.gadu. ASV to cenšas nepieļaut, pārklājot Zemi ar „tīkla karu”, vadāmo haosu, jaunatnes nemieriem, radikālā islama terorismu.

§  Justiniāns 529.gadā slēdza Atēnu filosofijas skolu. No tā laika Eiropā ir „gnosticisma tuksnesis” – zināšanu vietā ir ticība (Karens Svasjans), kā arī zināšanu politizācija (knowledge is power).

§  Salafītu retorikas ietērps ir no Rietumiem – no reality-show.

§  Rietumu jaunums: snuff-video; reālu noziegumu atspoguļošana medijos.

§  Rietumu žurnālistikas neparasti straujās degradācijas iezīmes: rusofobija, postmodernisma slavināšana, cinisms, cilvēciskās traģēdijas triviālizācija, ārprātīga melošana.

§  Obama uz amerikāņu pederastu žurnāla vāka 2015.gada novembrī; ASV pirmais prezidents dotajā žurnālā – sabiedrotais, varonis un ikona pederastu aizstāvēšanā; tā Obamu raksturoja žurnāla redakcija.

§  Mūsdienu ekonomistiem var ticēt vienīgi tad, ja viņi runā par pagātni.

§  „Perestroika” izvirzīja padibenes, kuras aizslaucīja godu, cieņu, taisnīgumu, patiesīgumu, īstu izglītību, garīgumu, morāli, tikumību, solidaritāti, patriotismu, zinātniskumu, zinātni.

§  Apgaismības proponētā prāta racionālisma uzvara XX gs. nogalē eiropeīdiem izrādījās Pirra uzvara – uzvara, kas prasīja lielus zaudējumus un kas praktiski ir sagrāve. Minētajā laikā sākās prāta racionālisma krīze – visaptverošs iracionālisms, kuram acīmredzot ir liela nākotne.

§  Loģika ir jāpārbauda ar sirdi un garīgo pieredzi. Prāts, kas ir kļuvis praktisks spēks, ir bīstams. Piemēram, tas ir radījis totalitārisma jaunu versiju – „mīksto spēku”.

§  Zinātnē tāpat kā mākslā ir vieta estētiskajiem varoņdarbiem: zinātniskā teksta stila augsts lidojums + autora intelektuālās apdāvinātības augsts lidojums.

§  Tradīcija – mūsdienās reizē svēts jēdziens un reizē reti izkropļots jēdziens.

§  Mūsdienu iracionālisma ieguvums – brīvības simulācija un progresa ilūzija.

§   Instinktīvs egocentrisms – pseidoliberālisma ideoloģijas auglis jaunatnē. Sekmē sabiedrības atomizāciju.

§  Garīgais internacionālisms, ilgas un skumjas pēc garīguma tagad ir reta parādība. Jaunatnei sveša parādība.

§  Himēriskas fantāzijas – postcilvēku prioritāte.

§  Uranopolitika: atvasinājums no grieķu „Uranos”. Dieva likumi galvenie.

§  Mao: tauta, kura necīnās par savu neatkarību, nav pelnījusi tiesības iegūt patstāvīgu valsti – nacionālo neatkarību.

§  Halifats – starptautisks produkts.

§  Maļinovskis: kultūras teorijā ir jārespektē bioloģiskais faktors.

§  Svarīgi jēdzieni: smadzeņu morfoloģiskā struktūra un svars; infantīlais primitīvisms; smadzeņu fiziskā konfigurācija; rasu bioloģiskā vērtība; cilvēku sugas vienotība kā politizēta himēra; rasu psiholoģija; bioloģiskās konstantes; semantiskā sekvence; etnosocioloģijas diskurss;

§  Hieronīms Boss „Pasaulīgo baudu dārzs” (1500-1510; triptihs). Darba nosaukumu ir devuši mākslas zinātnieki.

"Okupāciju" specifika

   

   Amerikāņu „okupācija” un padomju „okupācija” būtiski atšķirās. Būtiskās atšķirības pamatā ir brīvības realitāte. Padomju „okupācijā” nepastāvēja ne politiskā, ne garīgā brīvība. Amerikāņu „okupācijā” ir iespējams konstatēt garīgo brīvību. Taču latvieši to neprot izmantot, lai pilnveidotu savas tautas cilvēcisko kapitālu. Protams, garīgā brīvība arī tiek dozēta. Ģeokrātiskā valstiskuma valdnieki to cenšas darīt ar naudu, finansējot garīgās kultūras pasākumus. Taču naudu var dažādi tērēt. Var praktiski lietderīgi  iztērēt naudu „atvērtas sabiedrības” izveidošanai. Pie mums diemžēl nauda tiek paklausīgi tērēta, lai tautā nostiprinātu neoliberālisma un postmodernisma kroplības. Tas sākās jau pēc Sorosa fonda izveidošanas 1992.gadā. Fondu līdz 1996.gadam paklausīgi vadīja trimdas latviete agresīvi nekaunīgā lesbiete-vecmeita Matīsa. Viņas piemēram sekoja citi fonda direktori trimdas latvieši, kuri aizvadītajā laikā sāka naudu dalīt pavisam dīvaini. Tas attiecās uz 2010.g. Sorosa fonda dibināto Jesajas Berlina biedrību. Latvieši ļoti aizdomīgi pēkšņi kļuva ebreju dedzīgi fani, sāka tēlot filosofus. Biedrības pasākumu centrā tādi vietējie pseidointelektuālisma ģēniji kā Tīrons, „satori”, „delfi”. Izrādās, ebreju kvēla draudzene un filosofe ir arī pederasta māte VVF. Publikācijās par biedrību nefigurē mūsu augstskolu filosofijas profesori. Tātad biedrība naudu tērē bez speciālistu līdzdalības. Amerikāņu specdienestu sulainim Muižniekam arī bija savs fonds. Viņa darbiniece teica, ka Nils nezinot, kā iztērēt naudu. Taču nevienu mūsu nopietno priekšlikumu Latvijas kultūras vēsturē un multikulturālismā neatbalstīja. Bija jāatbalsta tikai tas, kas kropļo sabiedrības apziņu amerikāņu „cilvēktiesību” un „demokrātijas” izpratnē. Aizvadītajos pēcpadomju garīgās brīvības apstākļos zinātnei, izglītībai, mākslai iztērēto miljonu lietderības koeficients ir nulle. Bet varēja būt pilnīgi savādāk, ja amerikāņu „okupācijas” garīgās brīvības noteikumus izmantotu saprātīgi un nacionāli patriotiski.

Juvenālais laikmets

   „Juvenālais laikmets”. No 2016.g. februāra tas ir jauns jēdziens un jauns koncepts. Globālo sociālo problēmu analītika ir ieguvusi jaunu rakursu. Šajā jaunajā rakursā nākas pārskatīt visu materiālu no XX gs.vidus. Tātad no demogrāfiskās pārejas sākuma. Demogrāfiskā pāreja ir galvenais Juvenālā Laikmeta (JL) katalizators. Bez demogrāfiskās pārejas JL nebūtu iespējams. Protams, nākas pārskatīt arī eiropeīdu un citu rasu dzīvi pirms demogrāfiskās pārejas. Svarīgs uzdevums ir 68.gada notikumu pārvērtēšana JL ģenēzē. Kā zināms, no 70.gadiem sākās radikālas izmaiņas eiropeīdu kultūrā. Principā eiropiešu (Rietumu) garīgā kultūra sāka dancot, lai izpatiktu jaunatnei. Arī jaunatnes prasības bija interesantas. Noteikti tās bija vēsturiski neparastas.   Būtisks ir postmodernisms. To var uzskatīt par  JL ideoloģisko bāzi. Postmodernisms ir jauniešu fantoms. Postmodernisma adepti ir jaunatne. Postmodernisms izvērtās kā postgarīgās postkultūras placdarms – postcilvēku vērtību un darbības placdarms. Postkultūra un tās autori postcilvēki ir atsevišķs aspekts JL analītikā. Atsevišķs aspekts ir citu rasu jaunatnes mentālās ievirzes un dzīves prakses analītika, kas jau ir sākusies zinātnieku aprindās JL kontekstā.