Pret izglītības komerciālizāciju 2006.-2009.gadā aktīvi
protestēja studenti ASV,Grieķijā, Čīlē, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā,
Izraēlā, Itālijā, Horvātijā, Nīderlandē, Francijā, Polijā, Maķedonijā,
Austrijā, Šveicē, Spānijā u.c. Atsevišķās zemēs studentiem pievienojās skolēni
un licejisti, kā arī pasniedzēji (piem., Francijā).
Izglītības komerciālizācija
izpaužās dažādi – katrā zemē var būt savas specifiskās iezīmes. Taču kopīgais
ir tas, ka valstis samazina budžeta izdevumus izglītībai, privātais bizness
iespiežas izglītības sfērā, pat privatizējot universitātes. Kopīgais ir arī
neoliberālisma tirgus ideoloģijas ekspansija izglītībā; mācību iestādes sāk
orientēties uz „tirgu” un vēlas būt „rentablas”.
Eiropā savukārt lielu postu nodara
t.s. Boloņas process. Tā mērķis ir izglītības unifikācija, atbrīvošanās no
nerentablām specialitātēm (piem., Bizantijas studijas, Austrumu studijas), kas
neatbilst „mūsdienu tirgus prasībām”.
Studentu protestu metodes bija
dažādas. Taču dominēja atsacīšanās no pilsoniskās sabiedrības klasiskajām
metodēm – piketēšanas, petīciju rakstīšanas, velobraucienu maršiem u.tml.
Minētās metodes nedarbojās. Tās var dēvēt par „karnevāliskajām” metodēm, kuras
politiskā vara ignorē.
Vispopulārākā forma kļuva
universitātes „okupācija”. Tas nozīmē, ka studenti ieņem galvenās auditorijas
un neļauj tur lasīt lekcijas. To vietā studenti auditorijās debatē par savām
problēmām. Šī forma bija cieņā Vācijā, Austrijā, Lielbritānijā, Itālijā,
Spānijā.
Īpaši enerģiskā veidā šī forma
tika praktizēta Kalifornijas universitātēs, „okupējot” atsevišķus mācību
korpusus un administrācijas ēkas. ASV studiju maksa tika palielināta par 32%.
Kalifornijas studenti tāpēc protestēja ļoti enerģiski. Viņus varēja izdzīt no „okupētajām”
telpām, atsevišķus studentus varēja arestēt. Taču nākamajā dienā studenti atkal
„okupēja” kādu ēku. Eiropā aktīvi protestētāji bija horvātu studenti.
Zīmīgi, ka nekur studenti
neuzticējās savu arodbiedrību līderiem un sabiedrisko organizāciju līderiem, jo
viņi praktiski darbojās universitātes administrācijas interesēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru