Substancionālās atšķirības

Starp cilvēku un postcilvēku nevar nepastāvēt substancionālās atšķirības.

Cilvēks dzīvo. Postcilvēks bauda dzīvi.

Cilvēks strādā. Postcilvēks gatavo projektu.

Cilvēks mācās. Postcilvēks izmanto izglītības pakalpojumu.

Cilvēkam ir zināšanas. Postcilvēkam ir informācija.

Cilvēks glezno. Postcilvēks gatavo mākslas projektu.

Cilvēks lūdz Dievu. Postcilvēks līksmo.

Cilvēks apmeklē izstādi. Postcilvēks apmeklē akciju.

Cilvēks lasa. Postcilvēks gremdējās grāmatu pasaulē.

Cilvēks ir skaists. Postcilvēks ir seksīgs.

Cilvēks skatās TV pārraidi. Postcilvēks skatās šovu.

Cilvēkiem sieviete var būt palaistuve. Postcilvēkiem sieviete var būt draiskule.

Cilvēks iepazīst cenas. Postcilvēks iepazīst supercenas.

Cilvēks saka, ka ir diena. Postcilvēks saka, ka ir nakts.

Cilvēks saka, ka 2x2=4. Postcilvēks saka, ka 2x2=5 (jeb tik, cik viņam attiecīgajā situācijā nepieciešams).

Cilvēkam ir ideāli. Postcilvēkam ir prioritātes.

Cilvēks izgudro. Postcilvēks rada inovācijas.

Cilvēks izgudro radiolu. Postcilvēks izgudro inovāciju klimatu.

Cilvēkam ir slava. Postcilvēkam ir atpazīstamība un „piārs”.

   Ja kāds vēlās, šo sarakstu var turpināt. Noteikti ir vēl citi piemēri. Tos vislabāk meklēt jauno latviešu vislielākajā informatīvajā mēslu bedrē – pederastu delfos.

   Dievs ir dialektiķis. Lai īstenotos dialektikas visdažādākajos pretstatos centrētie likumi, viņš ir radījis divus pretējus dzimumus – cilvēkus un postcilvēkus, kas ir kļuvis sinonīms etnonīmam „latvieši”.