piektdiena, 2015. gada 27. novembris

Papildinājums

esejai „Civilizētā barbarisma skatījums. Vienlīdzības himēriskā dekorācija”

v  Vispirms ir jāatbild uz jautājumu, kas ir vienlīdzība. Sociālajā sfērā vienlīdzība vienmēr ir labākā nobīdīšana perifērijā. Vienlīdzības politikā visvairāk cieš talantīgākie, radošākie, gudrākie, apdāvinātākie, profesionālākie utt. Vienlīdzības politiku izbauda pedagogi. Viņi labi zina, kas notiek klasē vienlīdzības politikas realizācijā. Klasē skolotājs  strādā ar atpalicējiem. Labākie garlaikojās un pakāpeniski degradējās – zaudē interesi par priekšmetu, par mācībām vispār. Viņos mazinās centība, zināšanu alkas, savas vērtības pašapziņa.
v  Literatūrā (kulturoloģiskajā esejistikā) var lasīt par kādu nepatīkamu Rietumu tradīciju. Rietumos vienmēr barbari asimilē civilizētos. Ja rodās barbaru un civilizēto konfrontācija, tad uzvar barbari. Viņi asimilē civilizētos. Tātad civilizētie iet bojā savā sākotnējā kvalitātē. Viņi degradējās līdz barbaru līmenim. Tāda tradīcija neesot Austrumos (Ķīnā). Tur viss notiek pretējā virzienā – civilizētie savā vidē asimilē barbarus.
v  Darba dalīšana starp sievietēm un vīriešiem ir ģenētiski determinēta. Tā tas ir arī dzīvniekiem. Šajā ziņā starp dzīvniekiem un cilvēkiem nav nekādu atšķirību. Zinātne būtiski koriģē diskursu par sievietes un vīrieša profesionālo līdzvērtību. Katram dzimumam ir ģenētiski fiksēta profesionālā sfēra. Attiecīgajam dzimumam visoptimālākā sfēra.
v  Visjaunāko laiku lielākie zinātniskie ieguvumi: cilvēka un šimpanzes genoma kartes, atmiņas vadīšana, emociju vadīšana, novecošanas procesu vadīšana.
v  Nākotnes plāni: kaitīgo gēnu likvidācija. Tātad ģenētisko slimību likvidācija.
v  Mūsdienu cilvēku smadzeņu apjoms ir 900-2000 kubikcentimetri.
v  Cilvēki viens no otra būtiski atširās pat vistradicionālākajās sabiedrībās; vieni ir līderi, labi amatnieki, mīl tirgoties; vieni dzīvo savā būdā, daudz nedomājot par sevi un savu statusu kopienā; viņiem neinteresē padarītā darba vērtība.
v  Jēdziens „sociobioloģija” no 1975.gada, kad ASV iznāca tāda nosaukuma E.Vilsona grāmata. Tā izraisīja dzīvas diskusijas. Vilsona sociobioloģija māca sekojošo: sociālās uzvedības katrai formai ir ģenētisks pamats, kas liek indivīdam rīkoties tā, lai nodrosinātu panākumus sev un līdzcilvēkiem (kolektīvam). Strīdīgs ir jautājums, kam evolūcijā ir lielāka nozīme – altruismam jeb egoismam.
v  Cilvēkam ir 1) refleksijas un  2) sirdsapziņa – spēja izmantot kategorijas „labais” un „ļaunais”. Sirdsapziņai ir divi tipi: 1) kompromisu starp labo un ļauno uzskata par labu lēmumu; 2) kompromisu starp labo un ļauno uzskata par sliktu lēmumu. Pirmajā gadījumā cilvēki tiecas panākt kompromisu un nekaunās par kompromisu. Otrajā gadījumā cilvēki par katru cenu vēlas panākt savu uzvaru un nepieļaut kompromisu. Viņi kaunās par kompromisu.
v  Karls Šmits (1888-1985): „Kas runā par „cilvēci”, tas pieļauj kļūdu”.
v  Egalitārisms (vienlīdzības prasība) noliedz jebkādas attīstības iespējas. Aina ir ne tikai jocīga, bet arī idiotiska. Eiropā lepojamies ar Eiropas kultūru daudzveidību, taču kaunamies par etnisko daudzveidību. Noklusējam etnisko daudzveidību, bez kuras nav iespējama kultūru daudzveidība. Egalitārisms ir intelektuālais mēris.
v  Cilvēki ir ģenētiski dažādi. Bioloģiskā vienlīdzība izslēdz evolūcijas iespējas.
v  Smadzeņu morfoloģiskā attīstība ir tieši saistīta ar intelektuālo koeficientu, kas savukārt nosaka uzvedības specifiku un attiecīgā indivīda civilizētības potenciālu.
v  Zinātne ir lietas kursā par gēniem, kuri atbild par intelektu. Šo gēnu izplatība Āfrikā ir daudz mazāka nekā Āzijā un Eiropā. Tas atsaucās uz antropoloģisko konspiroloģiju.
v  18 no 23 hromosomām cilvēkam ir identiskas ar orangutana, gorillas, šimpanzes hromosomām.
v  Meli ir šādi: gēni viesiem ir vienādi, visu rasu cilvēkiem gēni ir vienādi; atšķirības dzīves līmenī veicina vide, slikta izglītība, apspiestība, verdzība, slikts ēdiens, nabadzība, balto cilvēku rasisms. ANO deklarācijā 1950.gadā „Statement of Race” teikts, ka intelekta ziņā rasu atšķirības nav konstatējamas; tie bija meli.
v  1884.gadā kādā britu muzejā ekspozīcijā galvaskausi bija salikti tā, lai parādītu rasu atšķirības planētas dažādās vietās; Rietumos jau sen nav iespējama tāda ekspozīcija.
v  1978.gadā pirms lekcijas Vilsonu ar ūdeni aplēja „International Committee Against Racism” fanāti. Viņa lekcija bija veltīta sociobioloģijai. Zinātniekam fiziski uzbruka par viņa pareizajiem uzskatiem. Rietumos tas pēc II Pasaules kara bija pirmo reizi. Tā domā pats Vilsons, kurš ar slapju galvu toreiz nolasīja referātu.
v  Padomju zinātne arī uzskatīja, ka sociālā vide formē cilvēka bioloģiskās īpašības. PSRS bija zinātnieki, kuri varēja pierādīt tādas pieejas aplamību.
v  Eiropas paradokss: valodas un izcelsmes ziņā ārieši, reliģijas ziņā – semīti. To pēdējo reizi drīkstēja skaļi teikt XIX gs. Pēcāk to nedrīkstēja skaļi teikt. Arī tagad nedrīkst.
v  Platona akadēmiju likvidēja 529.gadā; pēc tam sāka valdīt klerikāļu izglītība; visi ticēja Vecajā Derībā aprakstītajai cilvēces vēsturei: pasaule tika radīta 5508.gadus pirms Kristus dzimšanas, senebreju valoda ir visvecākā valoda, bet grieķu, latīņu, persiešu valoda ir izkropļojumi.
v  Reliģiskie priekšstati cilvēkiem mainās reizē ar viņu bioloģisko evolūciju, noejot ceļu no fetišisma, animisma līdz mitoloģijai un teoloģijai; Gēte: „Kāds cilvēks, tāds viņa Dievs”; Luters: „Kāda sirds, tāds Dievs”. Šopenhauers: „Nevis Dievs radīja pasauli, bet kosmoss to radīja”.
v  Mēdz būt tautas, kurām Dievs ir mīlestība, kā arī tādas tautas, kurām Dievs ir taisnīgums.
v  XX gs. sākumā modē bija izteikties, ka katrai kultūrai ir sava dvēsele un sava aura.
v  Jēdziens „rase” no 1684.gada. To ieviesa franču etnogrāfs Fransua Bernjē (1620-1688).
v  Līdz XIX gs.kultūra un rase netika saistīta. Kultūru uzlūkoja kā Dieva dāvanu.
v  Rasu klasifikāciju (tipoloģiju) pirmais ierosināja J.Denikers (Josepp Deniker, 1852-1918). Tas notika 1900.gadā, kad iznāca viņa slavenā grāmata „Cilvēces rases”. Viņš ir autors jēdzieniem „antropoloģiskais tips”, „nordiskā rase”. Viņa definīcija: „Rase ir vienota cilvēku grupa, kura atšķiras no citām grupām fizisko pazīmju un psihisko īpašību ziņā, un vienmēr rada tikai sev līdzīgus”.
v  Vārds „rasisms” ir žurnālistu izdomājums no 1932.gada. Vārdam nav nekā kopēja ar zinātni.
v  Rasu teorija, rasu pētījumi, rasu domāšana ļoti intensīvi attīstījās Vācijas zinātnē XIX gs.otrajā pusē. Tāpēc rasu problemātika nonāca arī vācu politiķu uzmanības lokā, sākot ar ķeizaru un beidzot ar fīreru. Radās bioloģiskā domāšana cilvēku, etnosu un rasu interpretācijā. Šī domāšana balstās uz citām vērtībām nekā tā humānistiski abstraktā domāšana, kas ieviesās no Apgaismības laikmeta. Bioloģiskā domāšana nosacīja antropologu, anatomu, mediķu, psihologu, psihiatru, neirologu, lingvistu, arheologu, paleontologu, etnogrāfu, vēsturnieku darbību. Esamība tika skatīta, balstoties uz rases fizisko realitāti; radās jauns pasaules uzskats; rasu teorija izmainīja vēsturisko skatījumu tikpat lielā mērā kā Kopernika teorija izmainīja priekšstatu par Saules sistēmu.
v  Cilvēcisko biotipu spēja radīt kultūru ir visiem, taču pati viņu radītā kultūra ir dažāda.
v  Eiropas kultūru autori – gargalvainie zilacainie blondīni.
v  Žozefs Artjurs de Gobino (1818-1882): „Jo tīrāka rase, jo mazāk ievainojama ir tās sociālā bāze”.
v  XIX gs. beigās Vācijā tika nodibināta „Gobino biedrība”.
v  Anglis H.S.Čemberlens (1855-1927) bija ļoti slavens Vācijā ar savu rases teoriju. Daudzi lasīja viņa divsējumu grāmatu „XIX gadsimta pamati” (1899).
v  Tacits rakstīja, ka ģermāņi nekad nemaisīja asinis ar citiem. No Tacita jēdzienu „ģermāņi” pārņēma Čemberlens. Viņš neslēpa, ka nekad nav bijušas tautas, kuras sevi sauca par ģermāņiem. Čemberlens nelietoja jēdzienus „indoeiropieši”, „ārieši”, jo tie ir pārāk neskaidri un samāksloti. Čemberlena ieskatā Eiropas nākotne būs atkarīga no ķeltu-ģermāņu-slāvu savienības. Ar Čemberlenu konsultējās ķeizars Vilhelms II.
v  XX gs. sākumā rasu teorētiķi paši tika kritiski galā ar tādiem zinātniski nekorektiem jēdzieniem kā „ģermāņu rase”, „teitoņu rase”, „slāvu rase”, „ārieši”, „semīti”. Tolaik ieviesās jēdziens „nordiskā rase”; tā esot ziemeļeiropiešu rase: augumā varena, gargalvaini, zilacaini, blondīni. Padomju zinātne arī piekrita nordiskās rases bioloģiskajai esamībai Eirāzijā.
v  Latviešu zinātniece Rita Grāvere ir pamatojusi baltu-slāvu kopību Centrālajā Eiropā.
v  Apmēram 20 000 gadus Eiropā neandertālieši dzīvoja kopā ar cilvēkiem.
v  Apšķirības starp rasēm no 4% līdz 34%.
  
 


1 komentārs: