pirmdiena, 2016. gada 13. jūnijs

Hibrīdā mentalitāte


   Hibrīdā mentalitāte tagad ir jaunāko paaudžu kādai daļai Rietumu civilizācijā, sevī sintezējot tradicionālo mentalitāti un postmodernistisko mentalitāti, kura tīrā veidā vēl neeksistē un eksistēs pēc divām, trijām paaudzēm. Uzbrukums tradicionālajai mentalitātei sākās 60.gadu beigās un 70.gados. Rietumos šajā ziņā noteikta hronoloģiskā josla iezīmējās 1968.gadā, kad bija odiozā jauniešu dumpošanās. Hibrīdās mentalitātes analītikā noteikti saglabājās jautājums par jauniešu progresivitāti, jauniešu avantūrismu. Sabiedrībā vienmēr ir pastāvējis maldīgs priekšstats par jauniešu progresivitāti. Daudzi cilvēki domā, ka jaunieši ir visa jaunā aktīvi atbalstītāji un jauniešiem nepiemīt interese par konservatīvām un reakcionārām idejām. Jaunieši neesot karjeristi, konformisti. Tas esot raksturīgs tikai vecākā gadagājuma cilvēkiem. Maldīgais priekšstats pastāv, neskatoties uz to, ka jau Platons formulēja jauniešu objektīvu portretu. Faktiski jaunieši ir vislielākie karjeristi, konformisti, tiecoties pēc iespējas ātrāk ērti iekārtoties dzīvē un gūt panākumus amatu ieņemšanā. Jauniešiem piemīt idejiskais avantūrisms. Ja tā nebūtu, tad pēc 1968.gada postmodernisms būtu nomiris jau savos autiņos un nebūtu sagaidījis sociālisma sistēmas sabrukumu, lai piecūkotu latviešu un citu Austrumeiropas jauniešu prātu un dvēseli.


  



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru