sestdiena, 2016. gada 17. septembris

Cilvēktiesību ideoloģija



Eiropā cilvēktiesību ideoloģija pastāv no 1789.gada, kad Francijā tika izstrādāts pirmais dokuments cilvēktiesību jomā. Cilvēktiesību ideoloģija ir it kā humāna un morāli cēla pozīcija. Taču tā ir ļoti bīstama un indīga ideoloģija, pretrunīga pozīcija un pozīcija ar dubultiem standartiem, meliem, falsifikācijām, zombēšanu u.tml. Franči toreiz ar savu deklarāciju centās attaisnot genocīdu, vēlēšanos sagraut tradicionālo sociālo struktūru. Eiropā tradicionāli valdošā grupa bija garīdznieki un karavīri. Valstis pārvaldīja kristīgie monarhi. Pret viņiem bija vērsta cilvēktiesību deklarācija, balstoties uz lozungu „Dieva nav!” un Dieva vietā piedāvājot materiālistisko orientāciju – visu nosaka prāts, materiālistiskā zinātne. Tas veicināja ateisma plūdus, dzīvniecisku izlaidību, kas mūsdienās ir sasniegusi zināmu kulmināciju un likvidējusi jebkādas cerības apturēt „balto” cilvēku morālo pagrimumu. Cilvēktiesību ideoloģijas aizsegā Francijā iznīcināja garīdzniekus, deklarācija bija vērsta pret aristokrātiju. Asiņainie notikumi Vandejā ir vēsturiski pirmais simbols cilvēktiesību ideoloģijai. Mūsdienu Latvijā (arī Krievijā) spilgts cilvēktiesību ideoloģijas bīstamības piemērs ir ebreju aizraušanās ar „cilvēktiesībām”, tādējādi maskējot savus patiesos materiālistiski alkātīgos mērķus. Latvijas cilēviči pēc PSRS sabrukuma tūlīt kļuva aktīvi „cilvēktiesību” fani, tādējādi sev nodrošinot politiskās karjeras iespējamību. Latvijas krievu diasporas tiesiski nožēlojamais stāvoklis ir šo cilēviču darbības rezultāts „cilvēktiesību” jomā. 

2 komentāri:

  1. Acīmredzot krievu diaspora ir pelnījusi tādus "aizstāvjus" kā cilēviči, ja tā savu augstāko izglītību uzticēja tādiem deģenerātiem kā Buka, Ņikiforovs, Djakons, pirmajiem diviem nododot arī Русский мир apsaimniekošanu.

    AtbildētDzēst