Laikmets

Špenglera attieksme pret īpašiem laikmetiem un laikmetu kā vēsturiski analītisko vienību acīmredzot nekad nezaudēs metodoloģisko vērtību. Tā tas būs tāpēc, ka cilvēka izpratnei vienmēr paliks neizprotami t.s. galvenie jautājumi par Zemes rašanos, par dzīvības rašanos uz Zemes, par cilvēka rašanos un cilvēka garīgās esamības pamatnosacījumiem. Špenglera kritizētais angļu domāšanas veids un angļu iedibinātie priekšstati par Zemi un sugu izcelsmi nesniedz atbildes uz galvenajiem jautājumiem. Angļu (Laiela, Darvina) iedibinātie priekšstati ir atrauti no kosmiskajiem procesiem, atzīst tikai to, ko var zinātniski pierādīt. Taču pats par sevi ir saprotams, ka atbildes uz galvenajiem jautājumiem limitē cilvēka domāšanas, zināšanu iespējas, šo iespēju ierobežotība. Angļu „evolucionisti” to neņēma vērā. Špenglers atbildes uz galvenajiem jautājumiem saista ar īpašu laikmetu lomu, kad pēkšņi un radikāli viss mainās un šīs izmaiņas ir kosmoloģiski (Saules sistēmas, zvaigžņu pasaules) determinētas. Šo īpašo laikmetu cēloņi nav cilvēkiem saprotami un ir noslēpums. Špenglers piemērā min gotikas un piramīdu stila pēkšņo rašanos. Var būt arī citi piemēri. Domājams, tāds piemērs ir vikingu laikmets ar tā unikālo, noslēpumaino, neizprotamo ornamentālistiku. Tādā īpašā laikmetā arī mēs tagad dzīvojam, kad pats noslēpumainākais ir demogrāfiskā pāreja 1960.-2050.g. Nav saprotams, izskaidrojams, kāpēc dažām rasēm ir nenormāli milzīgs dzimstības pieaugums, bet „baltā” rase izmirst. Turklāt „baltajā” rasē rodas jauns cilvēka tips – postcilvēks.