Globālo sociālo problēmu analītikā labi
zināmi ir divi procesi XX gadsimta otrajā pusē. Pirmais process ir saistīts ar
Romas kluba dibināšanu 1968.gadā. Otrais process ir planetāri demogrāfiskā
pāreja, kas sākās 60.gados un turpināsies līdz 2050.gadam. Abu procesu
interpretācija arī ir labi zināma. Taču tā izraisa lielas pārdomas, jo aktuāls
var būt jautājums par abu procesu kolerāciju – savstarpējo sakaru, savstarpējo
atbilstību. Romas kluba dibināšanas patiesais iemesls ir vēlēšanās rūpēties par
cilvēces nākotni īpatnā veidā. Tika propagandēta tēze par dabas resursu
izsmeltību, kas var apdraudēt cilvēces pastāvēšanu. Tāpēc nepieciešams
iejaukties demogrāfiskajos procesos. Protams, atklāti netika sludināta
nepieciešamība samazināt dzimstību. Tomēr nevienam nav noslēpums Romas kluba
dibināšanas neoficiālā iniciatora Dēvida Rokfellera pozīcija; proti, cīņa pret
pārapdzīvotības draudiem, nepieciešamība samazināt iedzīvotāju skaitu. Šo
pozīciju tagad dēvē par „globālo genocīdu”. Praktiski vispirms gribēja panākt
nulles līmeni demogrāfijā, kad tiek apturēta dzimstība. Par pārāk lielo
iedzīvotāju skaitu kritiski XX gs. otrajā pusē nebaidījās izteikties pat politiķi,
sākot ar Tečeri un beidzot ar Čubaisu, kurš neieteica uztraukties par Krievijas
30 miljonu izmiršanu, neprotot iekļauties „tirgus sabiedrībā”. Romas kluba
darbības mērķos uzmanību piesaista neatbilstība patiesajai demogrāfiskajai
statistikai. Nav saprotams, kā varēja rasties jautājums par pārapdzīvotības
draudiem. Planētas iedzīvotāju statistika liecina sekojošo: planētas
iedzīvotaju skaits bija 1927.g. – 2 miljardi, 1950.g. – 2,5 milj., 1955.g. – 2,8
milj., 1960.g. – 3, 0 miljardi. Iedzīvotāju skaits līdz 68.gadam, kad izveidoja
Romas klubu, protams, pieauga. Bet vai pieaugums bija tik bīstams, ka vajadzēja
rūpēties par dzimstības samazināšanu? Neapšaubāmi, 60.gados sākās planetārā
demogrāfiskā pāreja. Sāka ļoti strauji pieaugt planētas iedzīvotāju skaits. 40
gadu laikā (1960.- 2000.g.) planētas iedzīvotāju skaits divkāršojās – 1960.g.
bija 3 miljardi, bet 2000.g. bija jau 6 miljardi. Un, lūk, tāpēc ir interesanti
iedziļināties abos procesos. Labi ir zināma demogrāfiskās pārejas specifika: „baltā”
rase nedzemdē bērnus un izmirst, bet „krāsainās” rases aktīvi dzemdē bērnus un
ir demogrāfiskā pieauguma („buma”) autores. Tāpēc ir jautājumi par abu procesu
kolerāciju. Jautājumi ir šādi. Vai minēto demogrāfiskās pārejas specifiku
vēlējās panākt Rokfellers, Romas klubs? Vai viņi gribēja panākt „baltās” rases
izmiršanu? Kāpēc vispār radās doma ierobežot cilvēces dzimstību? Šī doma
saglabājās pat tad, kad jau bija skaidri redzama „baltās” rases demogrāfiskā
katastrofa. Romas klubs turpināja propagandēt savu ideoloģiju laikā, kad „krāsaino”
rasu nenormālā dzimstība un „baltās” rases novecošana, izmiršana liecināja, ka demogrāfiskās
pārejas procesam ir transcendentāls raksturs. Mēs nespējam to izskaidrot,
nespējam formulēt šī procesa izcelsmi, faktorus utt. Runājot par abu procesu interpretāciju,
acīmredzot vislielākā kļūda ir Romas kluba misijas interpretācijā. Sarunā par
Romas kluba misiju un reālo darbību jāņem vērā planetārās demogrāfiskās pārejas
tematika. Planetārā demogrāfiskā pāreja faktiski ir galvenā konstante jebkurā diskursā
par cilvēci XX-XXI gadsimtā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru