§ Lasīts ir ieteikums „filosofēt ar cirvi”.
Tas nozīmē kategoriski vērsties pret ideoloģiskajiem rēgiem, finansistu
kapitālisma trockismu, vulgāro mietpilsonisko patoloģiju, centieniem neskaidro
izskaidrot ar vēl kaut ko neskaidrāku, par ko latīņu valodā saka „obscurum per obscurius. Tāpat tas nozīmē
nepieciešamību nesolidarizēties ar totālu pesimismu – vēsturisko,
antropoloģisko, morāli tikumisko, sociālo, politisko, ideoloģisko totālo
pesimismu, bet tā vietā solidarizēties, piemēram, ar morālo maksimālismu sakarā
ar miroņu dancošanu nāves kapsētā, pret tagadnes eiropeīdiem bez mazākajām
svārstībām izturoties kā pret dancojošiem miroņiem. „Filosofēšanu ar cirvi”
vienmēr stimulē intelektuālās sāpes sociālo, antropoloģisko nelaimju klātbūtnē,
kad labajam un ļaunajam ir vienāda autonomija, suverenitāte. „Filosofēšana ar cirvi”
liecina par kritiski domājošas personības mērogu, sevi apliecinot humanitārā
intelektuālisma virsotnē, bet nevis apliecinot absurdu ambiciozitāti
intelektuālo konceptu radīšanā. Tagadnes tāda griezīga parādība kā atsacīšanās
no idejiskās komplicētības arī ir pelnījusi „filosofēšanu ar cirvi”. Toties „filosofēšana
ar cirvi” nav vajadzīga tādā gadījumā, ja tiek atzīts, ka civilizācijas kodā
galvenā vienība ir sociālais taisnīgums un arī tautas fundamentāla vērtība ir sociālais
taisnīgums.
§ Nespēja izskaidrot demogrāfiskās pārejas
cēloni vedina atsaukties uz numinozumu – Dieva gribu, varenības izpausmi;
numinozs ir kaut kas tāds, kurā transcendentālais (dievišķums) atklājas kā
reizē pievilcīgs spēks un reizē bijību iedvesošs spēks. Demogrāfiskās pārejas
sakarā numinozums kļūst apodiktisks (neapstrīdams, loģiski nepieciešams)
spriedums.
§ Mūžīgajā filosofijā (philosophia perennis) ietilpst daudzas
filosofiskās tēmas. Diemžēl neietilpst tēma par cilvēku esamību
determinējošajiem trim pīlāriem: demogrāfiju, kultūru un mentalitāti. Filosofiskajās
studijās šo pīlāru loma netiek saistīta ar cilvēku esamības pamatnosacījumiem. Demogrāfijas,
kultūras, mentalitātes determinējošā loma cilvēku gaitās netiek aplūkota arī
zinātnē. Atsevišķi izteikumi ir sastopami. Taču konsekventa pieeja neeksistē.
Iespējams, tā tas turpināsies, jo mūsdienās ticība prātam ir sabrukusi.
Filosofi ir kļuvuši „cilvēces funkcionāri”, kā viņus sarkastiski dēvē,
balstoties uz asociācijām par funkcionāriem partijas, valsts u.c. institūcijās.
§ Eiropeīdu civilizācijas norietā groteska
aura ir tehnooptimisma ideoloģijai, kuru sacer un propagandē robotizācijas,
mākslīgā intelekta, informācijas tehnoloģiju fani. Tehnooptimisma ideoloģiju no
tās dzīvespriecīgā, nākotnes ticības, dzīves vērtības akcentējošā ceļa nespēj
novirzīt līdzās esošās tādas tagadnes melnās kaislības kā patērēšanas orģija,
dzīves baudīšanas fanātisms, garīguma nicināšana, naudas kults, morālo normu
sabrukums, nacionālo valstu suverenitātes likvidēšana, kad viss sliktais ir
ārēji redzams, bet tas nozīmē, ka sociuma dziļumos (apziņā) ir vēl daudz
sliktāks stāvoklis. Tehnooptimisma ideoloģijas autorus un aplaudētājus neattur
drūmais diskurss par tagadnes Sodomu un Gomoru, mūsdienu Gorgonas ārdīšanos,
visu pārvēršot iracionālā un perversā akmenī. Neattur nepārprotami acīmredzamā
eiropeīdu pašiznīcināšanās mānija, kad viss jau ir novests līdz tādai pakāpei,
ka vairs nav iespējama Armagedona – pēdējās kaujas vieta labā cīņai ar ļauno.
Eiropeīdu autoagresija un autodestrukcija jau ir tik grandioza, ka Apokalipses
pareģojumi vairs nešķiet pārspīlēta prognoze.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru