Cilvēku genotips nosaka kultūru.
Visvairāk tas atsaucās uz uzvedību: intro/ekstrovertumu, atsevišķu cilvēku
dzīves individuālo tempu, psihomotoro un sporta aktivitāti, neirotismu,
domāšanu, depresijas noslieksmi, vecumu pirmā dzimumakta laikā, kognitīvās
attīstības vecumu, šizofrēniskuma noslieksmi. Sastopami speciāli pētījumi (Freedman 1974, 1979) par
jaunpiedzimušajiem, lai noskaidrotu rasu atšķirības, kuras nosaka genotips:
kustības raksturs, auguma stāja, muskuļu tonuss, emocionālā reakcija.
Noskaidrots, ka ASV ķīniešu bērni ir psihiski stabilāki, mazāk uztraucās no
trokšņa un kustībām ap sevi, ātrāk nomierinās, ātrāk piemērojās diskomfortam
nekā „baltie” bērni. Taču kultūras mainībai drīzāk ir fenotipisks nekā
ģenētisks avots. Kultūras daži aspekti var izmainīties vienas paaudzes laikā.
Tātad pārāk ātri, lai šīm izmaiņām būtu evolucionējošs raksturs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru