Jau XX gs.vidū liberālisms polemikā ar keinsiānismu
atbrīvojās no sociālās solidaritātes un līdzcietības motīviem, kristietības un
Apgaismības humānisma. „Aukstais karš” vēl vairāk liberālismam atņēma
humānistiskā satura klātbūtni. Radās dubulto standartu taktika, kas ietilpst
liberālisma pagrimuma hronikā kā viena pirmajām fāzēm vispārējā pagrimumā.
Liberāļi ļoti jūtīgi apsprieda un dzēlīgi kritizēja savu pretinieku atsacīšanos
no humānistiski demokrātiskajiem standartiem, taču klusēja par savu pagrimumu.
XX gs. otrajā pusē liberālisms pārvērtās par ideoloģisko manipulāciju
placdarmu. Rietumu kultūrā liberālismam ir dominējošā loma. Tāpēc liberālisma
pagrimums ir visas Rietumu kultūras katastrofa, negatīvi atsaucoties uz
mūsdienu cilvēku apziņu. Pēc sociālisma sabrukuma liberālisms kļūst sociālā
darvinisma rupors, lemjot, kuriem ir tiesības dzīvot uz Zemes un kuri ir
jāpakļauj eliminācijai – izslēgšanai, izstumšanai, izskaušanai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru