Nīče: katras kultūras jēga ir no
plēsīga zvēra iztaisīt „cilvēku” – pieradinātas un civilizētas šķirnes mājdzīvnieku.
Metafiziskās kontemplācijas
instinkts. Tas ir mans jēdziens, lasot Nīči. Domājams, ne visiem mājdzīvniekiem
tas ir vienādā mērā attīstīts.
Nīče: filosofa domas rodas tāpat
kā kokam rodas augļi. Filosofam nav svarīgi, vai augļi patīk jeb nepatīk. „Kokam”
par to nav jāinteresējās.
Lasot Nīči, nevar nedomāt par
cilvēciskās perspektīvas lomu; cilvēciskā perspektīva piemīt mūsu skatījumā uz
pasauli; uz pasauli mēs skatāmies tikai no sava cilvēciskā viedokļa; cits
skatījums nav iespējams. Mūsu pasaules uztvere un interpretācija ir antropocentriska.
Kants: filosofija pievēršās
transcendentālajam subjektīvajam, bet nevis empīriskajam subjektīvajam.
Fenomenoloģija arī pievēršās
transcendentālajam subjektīvajam – pēta mūsu apziņas formas pirms pieredzes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru