Zinātnei ir vajadzīga zinātniskā
auditorija. Vienkāršāk sakot, izprotoša un atbalstoša auditorija. Pie tam nav
svarīga zinātnes zinātniskā kvalitāte, objektivitāte, vērtība, patiesīgums,
dziļums, pareizība. Zinātniskā auditorija ir vajadzīga un mēdz būt arī
zinātniski nepilnvērtīgai zinātnei – dažādām teorētiskajām kroplībām,
ideoloģiski tendētām nostādnēm, faktu manipulācijām. Mūsdienu Latvijā zinātniskā
auditorija ir vajadzīga un tā reāli pastāv mūrnieku, šņoru, poriņu, sedlenieku,
kūļu, ijābu, rozenvaldu tipa „zinātniekiem” un viņu „zinātnei”. Mūsdienu
Latvijas zinātniskā auditorija ir tāda, ka to pilnā mērā apmierina zinātniskās
kroplības, zinātniskie surogāti, terminoloģijas visatļautība un kļūdainība. Pie mums profesionāli nekorektām
zināšanām profesionāli nekorektā auditorijā ir lielas perspektīvas. To
nodrošina sinhronizācija – zinātnes un auditorijas kvalitatīvā kopība. Turpretī
profesionāli korektām zināšanām nav nekādas perspektīvas profesionāli nekorektā
auditorijā. Zinātniskās epistemoloģijas un sociālā ētosa (sociālās
mentalitātes) savstarpējā neatbilstība nesniedz vēlamo rezultātu. Talantu un „tautas”
sinhronizācijas trūkums var izraisīt vienīgi dažāda tipa konfliktus. Latviešu
sabiedrība tradicionāli noklusē, neņem vērā un pat atklāti nolamā profesionāli
korektās zinātnes autorus. Latviešu sabiedrībā tagad ir konstatējama talantu un
„tautas” ideāla sinhronizācija. Nākas noklusēt, neņemt vērā un atklāti nolamāt
tikai dažus cilvēkus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru