Par vēsturisko vainu runā galvenokārt pasaules karu
kontekstā. Vēsturiskā vaina esot kara iesācējiem. Taču vēsturiskā vaina var
izpausties ne tikai karu kontekstā. Teiksim, pašlaik latviešu vēsturiskā vaina
izpaužās nespējā vadīt savu valsti, izveidojot kriminālu valsti un pie tam
atsakoties no valstiskās suverenitātes par labu Eiropas birokrātijas atkritumiem.
Tomēr jēdziens „vēsturiskā vaina”
ir pārāk abstrakts jēdziens. Tas sekmē spekulācijas – ideoloģiskās, politiskās.
Tas pieder to jēdzienu kategorijai, kuriem nevar noteikt robežas. Tāpēc ne reti
saruna par vēsturisko vainu faktiski liecina par nevēlēšanos tikt skaidrībā par
savu vēsturi, kā arī tieksmi vainu uzvelt citiem. Dominē atziņa, ka vēsturiskā
vaina nekad nevar būt kolektīva vaina, bet var būt vienīgi individuāli
personiska vaina. Arī šī atziņa ir pārāk abstrakta un smaržo kā spekulācija.
Piemēram, tāds kolektīvs kā latviešu tauta tagad noteikti ir vainīgs visās
savās valstiskajās idiotijās. Morālā atbildība gulstas uz katru latvieti. Taču
tajā pašā laikā var runāt par visu latviešu kolektīva (tautas) vēsturisko vainu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru