Uz planētas veidojas jauna paradigma jeb, citādāk sakot,
jauna dzīves kārtība. Pagātnē aiziet līdzšinējā dzīves kārtība, kurā valdīja
naudas fetišizms; nauda bija galvenais; tās iegūšanas labā drīkstēja darīt visu
kaut ko un arī kaut ko nelikumīgu; pasaulē bija radīti juridiskie, ekonomiskie,
politiskie, ideoloģiskie, morālie apstākļi peļņas neierobežotai vairošanai;
naudas drukāšana pavēra iespējas neierobežotai finansēšanai un finansu
mahinācijām. Līdzšinējo dzīves kārtību dēvē par liberālo globalizāciju jeb t.s.
Vašingtonas konsensu; galvenais līdzšinējās dzīves kārtības subjekts un reizē
objekts bija transnacionālās korporācijas. Jauno pasaules saimnieciskās
darbības, bet praktiski visas dzīves, kārtību ir nolemts dēvēt par integrālo
kārtību jeb integrālo paradigmu. Tās pamatā būs tirgus ekonomika,
sociālistiskās vērtības, privātbizness, stratēģiskā plānošana. Valsts
nodrošinās sakarus starp dažādiem sociāli ekonomiskajiem spēkiem, lai izpildītu
vispārējo uzdevumu – sabiedrības labklājības paaugstināšanu. Tiks atjaunota
nacionālā suverenitāte un valsts loma, tiks nostiprināta nacionālā identitāte.
Naudas galvenā funkcija būs ekonomiskās attīstības stimulēšana. Par integrālo
paradigmu, protams, sapņo tie futūristi, kuri neņem vērā demogrāfisko pāreju un
tās nosacīto dzīves kārtību, taču galvenais - pasaules saimnieces „baltās”
rases mentāli destruktīvo stāvokli.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru