Pirmā sējuma noslēgumā Špenglers
prognozē Rietumu zinātnes pagrimumu. Tas sāksies 20.gs. beigās. Tā būs zinātnes
pašiznīcināšanās. No zinātnes tiks izstumta analītiskuma stihija, mānija,
kaislība, nepieciešamība. Cilvēki sāks visam ticēt bez zinātniskā pierādījuma. Kritiski
analītiskie pētījumi pārstās būt garīgie ideāli. Par zinātnes nāvi liecinās
tas, ka zinātne nevienam vairs nebūs pārdzīvojums, notikums, gandarījums. Zinātne
ar saviem atklājumiem būs pārsātinājusi ļaudis. Ne tikai ļaudis pārsātinājusi,
bet arī kultūras garu pārsātinājusi. Tas sekmēs arvien niecīgāku, šaurāku,
neauglīgāku cilvēku ienākšanu zinātnē. Kā paskaidro Špenglers, zinātniskie
rezultāti ir noteiktas garīgās tradīcijas rezultāti un vienoti ar pārējo
kultūru. Zinātnes visi likumi, jēdzieni un teorijas ir iekšēji savstarpēji
saistītas ar faustisko kultūru. Kultūra degradējas civilizācijā, degradējas arī
zinātne.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru