svētdiena, 2019. gada 27. janvāris

Refleksiju fragmenti (1)



§  Filosofiskās domas virzībā tagad ir nodalījusies filosofiskā psiholoģija. Tā vēlas apcerēt “komunikatīvo rezonansi” cilvēkā, kad veidojas fiziskā un psihiskā, objektīvā un subjektīvā, teorijas un prakses integrēts kopums.
§  Intelekts ir kognitīvais instruments, kas nodrošina operācijas ar zināšanām, pārejot no minimālajām sākotnējām zināšanām uz maksimāli plašākām zināšanām. Intelekts ir spēja no esošajām zināšanām radīt jaunas zināšanas, aptverot arvien sarežģītākus objektus, procesus, situācijas.
§  Īsta, patiesa, neviltota demokrātija var būt tikai mazās valstiskajās vienībās, kā tas bija senajās polisās – Grieķijas pilsētvalstiņās.
§  Uz demokrātiskumu tāpat kā uz visām pārējām sociālo attiecību formām attiecas tas, ko var dēvēt par mentalitātes demokrātiskumu jeb cilvēka iekšējo (dvēseles, sirds, prāta) demokrātiskumu. Ja cilvēkā nav garīgi morālā domokrātiskuma izjūta, prasība, nepieciešamība, tad demokrātiskumu nākas ieviest voluntāri (ar spēku), bet tam var būt tikai tāds bēdīgs rezultāts, kāds bēdīgs rezultāts ir jebkurai darbībai, nerēķinoties ar objektīvajiem  likumiem un reālajiem apstākļiem.
§  Regresa apstākļos nav iespējami sociālie protesti “no apakšas”, kad protestus iniciē tautas masas. Protesti “no apakšas” ir iespējami vienīgi tad, ja sociumā ir augšupejoša dzīves trajektorija. Tādā gadījumā sabiedriskajā apziņā valda vairāk vai mazāk instinktīva tieksme visu uzlabot un rūpēties par labāku nākotni. Turpretī regresa apstākļos tādas tieksmes neeksistē, jo valda bezcerība, neticība dzīves progresam un labākai nākotnei.


   

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru