Logoss/tautas logoss

Seno grieķu jēdziens “logoss” mūsdienās ir samērā populārs tajos gadījumos, kad nākas pēc iespējas abstraktāk (vispārinošāk) raksturot ļoti sarežģītas un daudzveidīgas parādības. Sarežģīto un daudzveidīgo parādību komplicētības visus elementus nav iespējams uzskaitīt un tāpēc ļoti izdevīgi ir lietot tādu jēdzienu, kas abstrakti aptver attiecīgās parādības visus elementus. Pie tam ne reti tās ir parādības, kurām indivīdu apziņā un sabiedrības apziņā intuitīvi piemīt milzīgs potenciāls funkcionēt kā abstraktiem priekšstatiem. Piemēram, tāds potenciāls piemīt parādībai “tauta”. Visi apzinās, ka “tauta” ir ļoti sarežģīta un daudzveidīga parādība, un visi apzinās, ka vienā vārdā “tauta” ir abstrakti ietverta tās milzīgā komplicētība. Arī jēdziens “logoss” palīdz komplicētas parādības interpretēt abstrakti vienā vārdā. Grieķu “logos” nozīmē “vārds; doma; jēdziens; jēga; skaitlis”. Senie grieķi ar jēdzienu “logoss” apzīmēja ļoti daudzas izpausmes. Piemēram, tādas izpausmes kā kategorija, definīcija, jēdziens, doma, slēdziens, pamats, princips, sakarība, argumentācija, cēlonis, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums,  sapratne, zinātne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība. Jēdzienu “logoss” lieto arī kristiānisma teoloģijā, ar to apzīmējot Dieva prātu, kuru cilvēks aptver intelektuālā apcerē. Vēl ar jēdzienu “logoss” mēdz apzīmēt īstenības vispārīgo struktūru.  Tātad ar jēdzienu “logoss” var apzīmēt arī īstenības atsevišķas parādības vispārīgo struktūru – esamības būtību, jēgu, komplicētību, sistēmiskumu, funkcionālitāti, eksistenciālo misiju utt. Tādam uzdevumam drīkst veidot jēdzienisko salikumu “tautas logoss”. Jēdziens “tautas logoss” aptver tautas esamības visu spektru – tautas visu izpausmju un vērtību kopumu.