Diskusijas sofistika

Mūsdienu masu izglītībā ir jauniešu izglītošanas veids, kuru nosaucu par diskusijas sofistiku. Ar vārdu “diskusija” tiek apzīmēta strīdīga, neskaidra jautājuma publiska apspriešana. Savukārt ar vārdu “sofistika” tiek apzīmēta viltīga paņēmiena izmantošana (lat. sophisma), jo diskusijas sofistikā apzināti tiek pieļauta loģiska un metodoloģiska kļūda – nepareiza, maldinoša pieeja, kas ārēji liekas pareiza. Lieta ir tā, ka masu izglītībā tiek slavēta un veicināta jauniešu prasme diskutēt - izteikt un aizstāvēt savu viedokli par visdažādākajiem jautājumiem. Tādas prasmes radīšana jauniešos tiek sludināta kā viens no galvenajiem mūsdienu izglītības mērķiem. Turklāt šīs prasmes nepieciešamība tiek retoriski argumentēti papildināta ar plurālisma svētīguma akcentēšanu; proti, iespējami ir visdažādākie viedokļi un katram viedoklim var būt patiesības spēks; viena patiesība neeksistē, eksistē daudzas patiesības u.tml. Jauniešiem tas ir jāzina un jāņem vērā diskusijā. Diskusijas sofistika principā ir ļoti nevēlama, kognitīvi un morāli kaitīga izglītības politikas sastāvdaļa. Galvenais negatīvais cēlonis ir tieksme jauniešiem iemācīt diskutēt bez zināšanām par attiecīgo diskusijas jautājumu. Diskusijas sofistika praktiski ir pašmērķīgas darbības stimulēšana, kad jauniešiem nākas diskutēt diskutēšanas dēļ pat bez elementārām zināšanām, kuras var nebūt tādiem jauniem cilvēkiem, kuri vēl tikai mācās vispārizglītojošā skolā, nav studējuši un tātad nav apguvuši nevienu zinātnisko disciplīnu adekvātā līmenī. Jauniešiem tiek iezombēts, ka viņi drīkst diskutēt bez zināšanām un izteikt savu viedokli par to, par ko viņiem faktiski nav nekādu nopietnu zināšanu. Diskusijas sofistikas sekas ir drausmīgas: 1) tiek devalvēta zināšanu svētība; 2) tiek sagrauta ticība patiesībai; 3) tiek mazināta velme iegūt zināšanas; 4) tiek nostiprināta amorāla norma izteikties par to, par ko pašam nav nekādas izpratnes; 5) tiek uzspiesta “plurālisma filosofija” kā indivīda un sociuma apziņas dogma; 6) tiek grauta zinātnes reputācija - zinātnes vajadzība un zinātnisko zināšanu loma cilvēku esamībā.