Garīguma modernizācija

·       Konceptuālā vara vienmēr ir ideoloģiskā vara, un tā galvenokārt ir notēmēta uz t.s. mazo cilvēku, tautas masām, masu cilvēku, mietpilsoni. Tāds cilvēks ir sadzīves cilvēks un ģimenes cilvēks, jo viņa apziņa riņķo ap sadzīvi un ģimeni. PSRS sabiedrība bija izteikta masu cilvēku sabiedrība. Šī tipa sabiedrība pastāvēja tīrā veidā – bez elites (aristokrātijas, buržuāzijas, garīdzniecības, t.s. klasiskās inteliģences ar tās garīgumu un garīgās brīvības fanātismu). Masu cilvēkam darbs, amats ir sadzīves komforta ieguves veids, bet nevis misija noteiktu ideālu vārdā. Masu cilvēki ir labi un vajadzīgi, ja viņi godīgi strādā un rūpējas par ģimeni. Slikti ir tad, ja masu cilvēki ietiecas tādās sfērās, kuras neatbilst viņu cilvēciskajam potenciālam. Piem., ietiecas politikā, administrēšanā.

·       Padomju Savienībā tika veikta ideoloģiskā darbība, kuru var dēvēt par garīguma modernizāciju. Šī darbība tika veikta, tiecoties no proletariāta un zemniecības izveidot t.s. padomju inteliģenci. No “vecā” aristokrātiskā un buržuāziskā garīguma tika pārņemts daudz, taču tika arī daudz modernizēts atbilstoši valdošajai sociālistiskajai ideoloģijai. Tika formēti tādi garīguma aspekti kā padomju patriotisms, šķiriskā apziņa, partejiskuma apziņa, darbs ne tikai kā cilvēka materiālo vajadzību apmierināšanas veids, bet arī garīgās dzīves organiska sastāvdaļa. PSRS ideologi centās spodrināt garīguma autoritāti un reputāciju, nepieļaujot publiskajā telpā garīguma noniecināšanu, kas ir masu cilvēka tipiska stihija.

·       Garīguma modernizācija XX gs. notika arī Rietumu sabiedrībā. Pamatā šis process riņķoja ap etnisko, nacionālo, politisko atvērtību, kosmopolītisko apziņu, to, ko tagad dēvē par globālismu. Tādi Rietumu garīguma modernizētāji kā Herberts Velss, Bertrams Rasels, Teodors Adorno, Tomass Hakslijs pievērsās “cilvēciskajai ekoloģijai”, “pasaules valdībai”. Viņi aicināja pārvarēt nacionāli šauro skatījumu uz pasauli, tiekties visu vērtēt cilvēces mērogā. Rietumos sastopamo garīguma modernizāciju nākas uzskatīt par globālisma mentalitātes veidošanu. Tā sākās jau XX gs. pirmajā pusē bez jēdziena “globālisms”.