Mantojums

   Aizvadītā gadsimta otrās puses mantojums atbalsojās šodienā.

   60.gados sākās demogrāfiskā pāreja, pasaules globālo problēmu analītika, kurai (kā tagad atklājās) bija manipulatīvs raksturs, jo faktiski bija vienota ar planetārās pārvaldīšanas stratēģiju. Taču katrā ziņā minētā analītika veicināja planetāro domāšanu un cilvēku apziņā cilvēces attīstību sāka uzlūkot kā kolektīvo mijiedarbību.

   60.gados sākās patērēšanas mākslīga stimulēšana, kas ātri guva grandiozus panākumus, izraisot patērēšanas māniju cilvēku masās. 60.gados sākās masu kultūras invāzija, kas arī guva milzīgus panākumus, kulmināciju sasniedzot masu fenomenu segmentācijā. 60.gados sākās morāles un tikumības degradācija, paaudžu konflikts, postmodernistiskās visatļautības triumfs filosofijā, estētikā, ētikā, socioloģijā.

   1968.gadā Rietumos svarīgs notikums bija Vjetnamas karš, studentu nemieri,  Austrumeiropā – notikumi Čehoslovākijā.

   Rietumu jaunatnes pseidosociālistiskums sākās 60.gados: alkas pēc seksuālās brīvības, naids pret sociālo stabilitāti, kultūras tradicionālismu, naids pret vecākiem. No 60.gadiem var runāt par „baltās” rases „sašķelto” apziņu.

   60.gadu masu kultūras atribūtikā dominēja rokmūzika, džinsi. Galvenais varonis bija infantils sliņķis students 40 gadu vecumā, mūžīgi piedzēries, nemazgājies, nesaķemmējies. Salīdzinājums ar iepriekšējo sociālo revolūciju (1917, 1794) varoņiem 68.gada notikumu galvenajiem varoņiem nav izdevīgs, jo iepriekšējos notikumos galvenais varonis bija enerģisks jaunietis, kas grib strādāt. 68.gada varoņi (šodienas varoņi) bija infantili hipiji, sliņķi un slaisti (tagad stulbi blogeri). 68.gada rituālajā lasīšanā ietilpa Sartrs, Markss, Trockis, Ļeņins, Kamī, Bakuņins, tagad – 140 zīmes „tviterā”.

   68.gada notikumi politiski neko nedeva. Kaut ko deva tikai ideoloģiski: sākās postmodernisma murgi.

   68.gadā populāri bija lozungi „Aizliegts aizliegt!”, „Esiet reālisti, prasiet neiespējamo!”, „Sekss – tas ir skaisti!”, „Iztēli pie varas!”, „Visu un nekavējoties!”, „Anarhija – tas esmu es!”, „Robežas – tās ir represijas!”, „Nē eksāmeniem!”, „Orgasms – šeit un tūlīt!”.

   68.gada studentu nemieri kompromitēja kreiso kustību; Rietumos bagātu vecāku bērni tēloja revolucionārus. Tagad karakula kažokos tēlo revolucionārus Krievijas 5.kolonna no inteliģences padibenēm.

   68.gadā sākās tendences ar devīzi „sekss, mūzika, narkotikas”. 68.gada notikumi veicināja jaunatnes hipertrofēto pašpārliecinātību, iespēju konfliktēt ar vecākiem, seksuālo visatļautību (geju parādes kā brīvības simbols).

   90.gadu mantojums ir vēl drūmāks: liberālā projekta katastrofa; globālā depresija (globālo monopolistu trūdēšana, konkurences trūkums); sākās makroreģionu haotizācija, ko organizē ASV, lai kontrolētu valstis; ekonomiskās izaugsmes apsīkums, pārprodukcijas kalni; sociālās konkurences vietā bioloģiskā konkurence; mazinās zināšanu sociālā loma; pieaug iracionālās domāšanas reputācija; masu cilvēki ģenerē postcilvēkus; vidusšķiras likvidācija.