No XIX gs. otrās puses eiropeīdu intelektuālajās aktivitātēs vērojama metapozīcijas meklējumi. Tā būtu
kognitīvā pozīcija, no kuras varētu aptvert visu kultūru un visu kultūru izskaidrot
kā vienotu lielumu. Nīče metapozīciju saskatīja aiz visa cilvēciskā robežām.
Bergsons – intuitīvajās zināšanās, Špenglers – civilizācijas ģenēzē, Ostvalds –
kulturoloģijā. Interesanti ir tas, ka pati kultūra kļuva zināma metapozīcija,
kad viss tiek skaidrots no kultūras viedokļa. Metapozīcijas meklējumos ietilpst
diskurss par starpdisciplinārās pieejas nepieciešamību, sistēmisko pieeju,
poststrukturālismu, semiotiku, mūsdienās – haosa teoriju, sinerģētiku. Ostvalda
ieteiktā kulturoloģija ir metapozīcijas meklējumu rezultāts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru