Prioritāte

Kam ir jābūt prioritātei, veidojot valsti, nodrošinot valstiskuma pastāvēšanu un vēloties valstī pārvarēt krīzi? Kas ir galvenais spēks, bez kā nav iespējami minētie procesi? Kas ir primārais un tādējādi kam ir jābūt prioritātei? Sākums ir cilvēki un tas cilvēku kopums, uz kuru var attiecināt jēdzienu „tauta”. Pēc tam seko atziņa, ka tautā apvienotajiem cilvēkiem ir katram pašapziņa un šajā pašapziņā ir noteikti priekšstati par valsti, valstiskumu un valsts krīzi. Individuālā pašapziņa summējās tautas pašapziņā. Tas ir abstrakts summējums, bet reāli sastopams veidojums, jo tautas kolektīvā pašapziņa var izpausties, piemēram, kolektīvā gribā. Tālāk nākas zināt, ka tautas pašapziņa ir dvēseles un gara sfēra, kas raksturo attiecīgo tautu. Ne velti angļu, franču, viduslaiku latīņu valodā ir vārds „identification”. Ar šo jēdzienu apzīmē to pašu, ko mēs līdz šim saucām par pašapziņu – atsevišķu indivīdu un tautas pašapziņu. Pašapziņa jeb identifikācija ir tāpatības konstatēšana, kaut kā pazīšana, atpazīšana, process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt. Tāds ir dotā svešvārda „identifikācija” skaidrojums. Zinot, ka pašapziņa ir dvēseles un gara sfēra, ir fiksējama prioritāte, veidojot valsti, nodrošinot valstiskuma pastāvēšanu un vēloties valstī pārvarēt krīzi. Loģiski, ka prioritātei ir jābūt garīgajam, lai nenonāktu konfliktā ar pašapziņu, kas, atkārtoju, ir dvēseles un gara sfēra. Savukārt garīgajam un kolektīvi garīgajam ir jābūt augstākajam svarīgākajos procesos, kad, piemēram, 1) garīgais ir augstāks par materiālo, 2) sabiedrības intereses ir augstākas par individuālajām interesēm, 3) taisnīgums ir augstāks par likumu, 4) kalpošana sabiedrībai ir augstāka par naudas, mantas iegūšanu, 5) vara ir augstāka par privātīpašumu un ideālais variants ir tad, kad vara apvieno vienā varas subjektā garīgo varu, militāro varu un laicīgo varu. Garīgā prioritāte ir aktuāla arī valsts krīzes pārvarēšanā, kad ir radikāli jāmaina ideoloģija, lai vēlamajā virzienā ietekmētu tautas pašapziņu (cilvēku dvēseles un gara sfēru). Jaunajā ideoloģijā ir jāveic 1) jēdzienu maiņa, lai izmainītu dzīves jēgu, 2) jāmaina rituāli un 3) jaunā ietērpā jāformulē nākotnes mērķis.