o
Visumu mēs pazīstam
tik lielā mērā, cik lielā mērā ir mūsu spējas to iepazīt kā veselumu. Grieķu
pasaules uzskata pamatā bija Visuma elpa, bet nevis lokāla elpa. Uz Visuma fona
grieķu-romiešu un Rietumu civilizācijas ir laikabiedri. Civilizācijas saskarās,
un no šīs saskarsmes rodas neliela sabiedrība – Augstākās reliģijas, no kurām
neviena nevar būt izzināma tikai mūsu pasaules, Zemes, robežās. Augstākajās
reliģijās Zemes vēsture ir tikai viens no Debess Caristes dzīves aspektiem, kad
mūsu Zeme ir maza province šajā caristē. Tā vēsture pāriet teoloģijā, un
vēsture nonāk Dieva kompetencē.
o
Civilizāciju
daudzumu var pielīdzināt tautu daudzumam, kad katra tauta ir zināma
civilizācija ar savu specifiku.
o
Izskaidrojot
kultūru dažādību, XIX gs. valdīja divas teorijas: 1) rases teorija: rase rada
garīgo dažādību; resp., kultūru dažādību; 2) cikliskās teorijas.
o
Civilizācijas
norieta laikā brīvība pārvēršās avantūrismā. Augusta pasludinātā Pax Romana bija tikai atelpa pirms
nāves.
o
Eshils esot teicis,
ka zināšanas nāk reizē ar ciešanām. Jauna civilizācija (labāka) rodas, izciešot
vecās (sliktākās) civilizācijas bojāeju.
o
Tagad (1947.g.)
visās nelaimēs vaino komunismu. Pirms simts gadiem vainoja islamu, jo par
komunismu neviens neko nezināja. Kādreiz islams eiropiešu sirdīs izraisīja
histēriju, ko XX gs. izraisa komunisms.
o
Cilvēci posta 1)
karš un 2) šķiru cīņa.
o
Visu civilizāciju
bojāejas iemesls ir karš vai šķiru cīņa jeb abu faktoru kombinācija. Visu
nosaka cilvēku pirmatnējais grēks – cilvēku dabas tumšā puse.
o
Toinbijs
(1889-1975) raksta, ka viņa paaudze saprata Rietumu civilizācijas trauslumu un
iespēju piedzīvot tādu pašu bēdīgu likteni, kādu piedzīvoja citas civilizācijas
– acteku, inku, šumeru, hetu. 20 civilizācijas gāja bojā; ies bojā arī Rietumu
civilizācija.
o
Rietumu
civilizācijas glābšanai Toinbijs ierosina: 1) izveidot pasaules valdības
konstitucionāli korporatīvu sistēmu; 2) atrast kompromisu ekonomikā; 3)
laicīgās institūcijas atgriezt uz reliģiskajiem pamatiem.
o
Toinbijs: mums ir
jūdu attieksme pret grāmatu kā svētumu, Dieva vārdu, talmudiskā attieksme,
vēlēšanās dzīvi skatīt grāmatu kategorijās; grieķiem grāmata bija ne tikai tās
saturs, bet arī atslēga grāmatas autora izpratnei.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru