Tagadnes fineses

v Tagadnes parādības un tendences, kurām normālu cilvēku izpratnē visbiežāk ir psiholoģiski traumatisks saturs, ieteicams atspoguļot ar izskaidrojošām metaforām, kuras ir ņemtas no ikdienas dzīves. Tagad neder no daiļliteratūras, vēstures, memuāristikas ņemtas izskaidrojošās metaforas. Neder tāpēc, ka auditorija tās var nesaprast. Sociuma literārās un vēsturiskās kompetences līmeņa kritums arī ir psiholoģiski traumatisks fakts tai paaudzei, kura vienmēr ir tikusies ar kultūras mantojumā iegūtām izskaidrojošām metaforām.

v Ļoti iespējams, bez modīgu vārdu leksikona nevar iztikt nevienā laikmetā. Katrā laikmetā modē ir zināma leksiskā kolekcija. Cita lieta, vai tajā jēdzieni tiek lietoti semantiski adekvāti jeb kaut kādā izkropļotā veidā, kas nekādi nesaskan ar attiecīgā jēdziena tradicionālo nozīmi.

v Cilvēkveidīgi hameleoni nav reta parādība. Neprincipiāli cilvēki, kuri atkarībā no situācijas bieži maina savas domas un uzskatus, ir sastopami visur. Viņu skaits un hameleonisma vēriens ir atkarīgs no situācijas; proti, no tā, vai dzīves faktūra stimulē hameleonismu jeb nestimulē hameleonismu, to nosodot, neatbalstot u.tml. Mūsdienu laikmetā (mūsdienu inteliģencē, dažāda profila elitēs) hameleonisms nesaskaras gandrīz ne ar kādu pretestību. Tā tas ir ne tikai politikā, bet arī zinātnē, zinātnisko patiesību apmainot pret pielīšanu varai, kā arī pret slavu masu mēdijos, mietpilsoņu virtuvēs.

v Mūsdienās viena no psiholoģiski traumatiskākajām izpausmēm ir bailes no patiesības. Bailes no patiesības ir sastopamas sociuma visos slāņos un ne tikai inteliģencē, elitēs. Droši var teikt, ka patiesības noklusēšana ir kļuvusi eiropeīdu ideoloģija. Sociālā šizofrēnija ir viegli konstatējama: cilvēki redz vienu patiesību, taču tic un pakļaujas pavisam citai patiesībai. Patiesības ignorēšana, noklusēšana, kropļošana ir izdevīga sociuma lielai daļai. Pirmkārt un galvenokārt tā ir izdevīga inteliģences mazasinīgākajai daļai, nodrošinot labu dzīvi muļķiem, nekauņām, sliņķiem, pielīdējiem, netalantīgajiem, aprobežotajiem, paklausīgajiem. Protams, patiesības noklusēšanas iemesli ir dažādi. Galvenie iemesli koncentrējas ap negodīgo dzīves kārtību, kas globālā mērogā ir izdevīga starptautiskajai jaunajai finansu elitei – t.s. finansu kapitālisma adeptiem. Viņu ideoloģiskā specifika un stratēģiskā specifika ir „gaisa tirdzniecība”, kā to dēvē asprātīgi mūsdienu globālo sociālo problēmu analītiķi. Finansu kapitālismā vērtspapīrus nosedz citi vērtspapīri, bet nevis reāli produkti un pakalpojumi. Finansu kapitālisma bailes no reālās ražošanas veicina patiesības kropļošanu, noklusēšanu. Finansu kapitālisma garīgās stutes neoliberālisma ideoloģijas uzdevums ir ignorēt patiesību, jo patiesība var samazināt vērtspapīru biržu rotaļu apjomu. Vislielākās bailes no patiesības ir finansu kapitālisma apkalpojošajam personālam ne tikai bankās, bet visur citur – parlamentos, valdībās, valstu ierēdniecībā, medijos, zinātnē, izglītībā. Šis personāls samierinās ar dzīvi, kad dzīves vienā flakonā ir gan intrigas un meli, gan patiesība. Mūsdienās ir spekulantu valstis un ražošanas valstis. Katrā no šiem abiem valsts tipiem ir sava attieksme pret patiesību. Bailes no patiesības un patiesības cieņa katra savā amplitūdā ietekmē dzīves kārtību, sākot no ģeopolitikas un beidzot ar ģimenes saskaņu. Vienīgi tās valstis, kuras neizlaiž no rokām kontroli pār sabiedrības morālo stāju, izglītību, veselības aizsardzību, nacionālo aizsardzību, nacionālo pašidentifikāciju, mazina bailes no patiesības.

v Civilizācija neiet bojā, tā teikt, pati no sevis; civilizāciju iznīcina cilvēki; lai civilizācija ietu bojā, nepieciešama cilvēku darbība, kas veicina civilizācijas bojāeju. Civilizācijas bojāeju var efektīvi veicināt cilvēku tieksme pēc komforta, baudām, materiālās labklājības nemitīga pieauguma. Cilvēku psihika intuitīvi tiecas pēc tik tikko minētajiem labumiem, kuru iegūšanas labā cilvēki var ticēt nevis patiesībai, bet tam, kas ir cilvēkiem izdevīgāk dzīves labumu iegūšanā.

v Sociālistiskā ideoloģija izrādījās bezspēcīga, nespējot spēkoties ar cilvēku tieksmi pēc komforta, baudām, materiālās labklājības nemitīga pieauguma. Turklāt sociālistiskā ideoloģija neapturēja alkātības, egoisma tieksmes cilvēkos. Neko nelīdzēja sociālistiskās ideoloģijas skaistās tēzes par sociālo taisnīgumu, pilsoņu līdztiesību neatkarīgi no sabiedriskā stāvokļa, ekspluatācijas aizliegšanu, cilvēkam cienīgas dzīves nodrošināšanu, pašcieņas saglabāšanu, galvenajām vērtībām – taisnīgumu, līdztiesību, solidaritāti, brīvību.

v Taisnīguma būtība nav tajā ziņā, lai pret katru vienādi izturētos; taisnīguma būtība ir pret katru izturēties tā, kā viņš to ir pelnījis.