Latviešu inteliģences lepošanās ar iespēju dzīvot bez ideoloģijas un
iespēju neveidot valstisko ideoloģiju ir eksplicīta latviešu inteliģences
tumsonība. Tas ir atklāti izteikts (eksplicīts) apliecinājums obskurantismam.
Latviešu inteliģence pēcpadomju gados ir darījusi visu, atradinot tautu no
ideoloģijas, tautā izskaužot priekšstatu par ideoloģijas nepieciešamību un
ideoloģijas vitālo misiju tautas mentalitātes formēšanā. Latviešu inteliģences
ideoloģiskais nihilisms faktiski ir ideoloģiski preparēts surogāts. Tas liecina
par latviešu inteliģences ļoti dziļo sociālo neizglītotību, kā arī bezatbildīgo
attieksmi pret inteliģences klasisko uzdevumu tautas garīgajā pilnveidošanā.
Latviešu inteliģences ideoloģijas anihilācija ir turpinājums iepriekšējām
latviešu nevērtīgās inteliģences kaislībām, kļūstot karojošā ateisma,
materiālisma, šķiru cīņas, kompartijas dievināšanas, proletāriskā
intenacionālisma, „perestroikas” afēras enerģiskiem adeptiem. PSRS izglītībā,
īpaši augstākajā izglītībā, ideoloģijai bija veltīta 1/3 daļa no mācību satura.
Latviešu inteliģence savā laikā pašaizliedzīgi piedalījās padomju ideoloģijas
iemiesošanā padomju cilvēku apziņā. Latviešu inteliģencei principā ir pazīstama
ideoloģijas loma. Tāpēc latviešu inteliģences atsacīšanās pēcpadomju laikā
piedalīties ideoloģiskajā darbā ar savu tautu, kuru būtu iespējams ideoloģiski
bagātināt vispārcilvēcisko normu un vērtību garā, ir nacionālā nodevība, kas
baisi atsaucās uz latviešu tautas cilvēcisko kvalitāti. Pēcpadomju laikā
latviešu tauta, protams, tiek ideoloģiski formēta (zombēta). Taču tiek
ideoloģiski formēta neoliberālisma un postmodernisma garā, kas var veicināt
vienīgi latviešu tautas vispārējo degradāciju un deģenerāciju, ar ko tagad
tiekamies katru dienu mediju stāstos par latviešu stulbumu un nelietībām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru