piektdiena, 2017. gada 3. marts

Politika



Vai politika atgādina fitnesa zāli, kurā visi skrien, bet nekur neaizskrien? Vai politikai ir antropoloģiskās perspektīvas? Proti, cilvēciski eksistenciālās esamības ietekmēšanas iespējas. Noteikti var būt vēl citi jautājumi. Vai politika spēj panākt kompromisu starp publisko sfēru un intīmo sfēru – cilvēka eksistenciālajām vajadzībām? Labi ir zināms, ka politika tikai sakāpina izvēles nepieciešamību starp draugu un ienaidnieku cilvēka eksistences nodrošināšanā. Politika faktiski klusē par elementāras eksistences jautājumiem. Politikā parasti neeksistē tas, ko var dēvēt par cilvēka antropoloģisko reprezentabilitāti – sarunu par elementāro eksistenci. Politika spēj izteikties vienīgi par publisko sfēru. Praktiski – politikas publisko varu. Politika vienmēr tiecas kļūt autonoma - autonomā režīmā akcentēt savas varas funkcijas. Arī no cilvēkiem politika gaida autonomu izturēšanos, - cilvēkiem politika jāatzīst kā pats par sevi esošs pakļaušanas ierocis. Cilvēkiem nav jādebatē par politikas varu, bet tā jāpieņem kā autonoms faktors cilvēku dzīvē. Politikai piemīt ultimatīva apziņa. Politikas automātiskuma ambīcijas ir ultimatīvas ambīcijas.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana