Arnolds Toinbijs
rakstīja: „ASV nevar ieinteresēt pasauli ar savu galējā individuālisma doktrīnu”.
Taču ASV cenšas to darīt, sastopoties ar pretestību. Lūk, daži piemēri no
Eiropas politiskās elites pretestības.
Šarls de Golls,
Eiropas pēdējais bruņinieks, savos memuāros raksta par amerikāņu tieksmi
valdīt, angļu pakļāvību amerikāņiem; viņš slavē PSRS spēju pretoties ASV
hegemonijai, PSRS atdeva kara parādus, nepieņēma Maršala plānu, nepiedalījās
Pasaules valūtas fonda un Pasaules bankas darbā.
XX gs. 90.gados
pret ASV atklāti vērsās daudzi Rietumeiropas ministri, politiķi:
Seržio Romano –
Itālijas ārlietu ministrs,
Mišels Žobers –
Francijas kara ministrs,
Žans Pjers
Ševennans – Francijas iekšlietu ministrs,
Ivs Lakosts –
franču militārais eksperts, ģeopolitiķis.
Bijušais
Francijas prezidents Miterans pirms nāves reiz teica: „Francija vēl nezina, ka
mēs karojam ar Ameriku. Jā, jā, notiek nemitīgs karš, ekonomiskais karš, karš
uz dzīvību un nāvi”.
1996.gada
14.augustā Francijas prezidents Ž.Širaks paskaidroja, kāpēc atsakās no franka
un pāriet uz eiro: „Tas palīdzēs cīnīties pret ASV hegemoniju”.
Vācijas kanclers
H.Kols franču TV 1997.gada 13.februārī teica: „Mums nav vairāk vajadzīga ASV vadība,
aukstais karš ir beidzies”. Vācija atzina (bez saskaņošanas ar ASV) Horvātiju,
Slovēniju. H.Kola lozungs 1998.gada vēlēšanās: „Deutschland – Weltklasse” (Vācija – pasaules lielvalsts).
Saprotams, tāds lozungs bija tēmēts uz amerikāņiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru