piektdiena, 2014. gada 28. februāris

Ķeltu tīģeris



   Īrija bija nabadzīga valsts vismaz divus aizvadītos gadsimtus. XX gs. 90.gados ekonomiskās attīstības tempa ziņā apsteidza Liebritāniju, Vāciju. 1990.-1995.g. pieauguma temps gadā bija 5,14%, 1996.-2000.g. – 9,66%.
   Ekonomiskā teorija nav spējīga izskaidrot radikālās izmaiņas. Izskaidrojumu nākas rast kulturoloģiskajā materiālā. Vispirms un galvenokārt tautas cilvēciskajā kvalitātē.
   Liela loma bija angļu valodas zināšanām, kas pavēra ceļu amerikāņu firmu filiāļu atklāšanai Īrijā.
   Attīstību nodrošināja, protams, arī ekonomiskie pasākumi: Īrijā vismazākie nodokļi ES, izņemot Luksemburgu; 1999.g. valstī nodokļu ieņēmums bija 31% no kopprodukta (ES vidēji – 46%).
   Attīstību veicināja šāda pieeja: jāļauj uzņēmējiem strādāt, lai stimulētu viņu intereses palielināt savu darbību (nodokļi, likumi, tirgus institūti); ekonomiskā brīvība ir galvenais, tad seko valsts garantēta privātīpašuma aizsardzība un  tiesiskuma nodrošināšana.
   ES subsīdiju problemātika. Subsīdiju saņemšana var būt maldinoša, jo nevar nosacīt, cik tas labi cilvēkiem; subsīdijas neļauj zemniekiem doties uz pilsētu, veicina laukos stagnāciju; subsīdijas nonāk valsts rokās, kas naudu var izlietot neefektīvi, atdot naudu saviem politiskajiem draugiem; Īrija no ES nesaņēma pārāk daudz naudas, un ekonomisko uzplaukumu veicināja citi faktori.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru