sestdiena, 2014. gada 1. februāris

Valsts



   Tomasa Vudro Vilsona „miera programma” jeb doktrīna sastāvēja no 14 punktiem, un bija vēstījums ASV Kongresam 1918.gada 8.janvārī. Par Baltijas valstu likteni nekas konkrēts nav teikts. Proti, nav konkrēti minēta nepieciešamība veidot Baltijas valstis, lai lietuvieši, latvieši un igauņi iegūtu neatkarību. Doktrīnas 6.punktā ir teikts, ka Krievijai jāļauj pašai lemt par savu teritoriju likteni. Kā zināms, ASV cienīja teritoriālās nedalamības principu un tāpēc Krievijai neko teritoriāli negribēja atņemt, ļaujot saglabāt Krievijas impērijas robežas.
   Parīzes Miera konference notika 1919.g.23.I-1919.g.15.XII. Latvija netika aicināta piedalīties. Latvija rakstīja konferencei vēstules. Pavisam tika nosūtītas 34 vēstules. Atbilde netika saņemta ne uz vienu vēstuli. Versaļas miera līgums tika parakstīts 1919.gada 28.jūlijā. Līgumu parakstīja 32 valstis. LR nebija to sastāvā.
   LR noslēdza miera līgumu ar padomju Krieviju 1920.gada 11.augustā. Tas veicināja LR atzīšanu De iure. 1921.gada 26.I sāka atzīt daudzas valstis. No lielvalstīm pēdējā atzina ASV 1922.gada 28.augustā. ASV rīkojās neparasti: atzina tikai valdību, bet nevis valsti.
   Pirms Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas 1939.gada 23.augustā bija Minhenes vienošanās kā noteikts precedents citiem izlemt kādas valsts likteni. Minhenes vienošanos 1938.gada 30.septembrī parakstīja Francija, Lielbritānija, Vācija un Itālija. Vienošanās paredzēja vāciešiem atdot atsevišķu Čehoslovākijas teritoriju, taču viss beidzās ar visas valsts okupāciju. Aktīvi iejaucās arī poļi, ar tankiem ieņemot Tešinas apgabalu. Tagad atsevišķi poļu vēstures profesori nožēlo, ka Polija nekaroja kopā ar vāciešiem tāpat kā to darīja Itālija, Ungārija, Rumānija, karojot pret PSRS.
   Pēc I Pasaules kara Čehoslovākijā no iedzīvotāju kopējā skaita 23,4% bija vācieši. Čehoslovākijai bija līgums par savstarpējo palīdzību ar Franciju. Angļu premjerministrs Nevils Čemberlens 1938.gada 15.septembrī viesojās pie Hitlera. Hitlers nepiekāpās. 19.septembrī Francija un Lielbritānija aicināja čehus atdot Hitleram zemes. Aicinājums tika atkārtots 21.septembrī. 1939.gada 15.martā vācu karaspēks iegāja Prāgā, laužot Minhenes vienošanos, kas paredzēja vāciešiem atdot tikai Sudetes apgabalu.
   Džordžs Fridmans no ASV „Stratfor” 2010.gada 19.novembrī rakstīja, ka šodien poļi ir ieinteresēti ģeopolitiski kontrolēt Baltkrieviju, jo Polija jūtas neaizsargāta Austrumos. Tāpēc Polija šodien finansē Baltkrievijas opozīciju – tautas nodevējus.

  

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana