Apziņas veidi

   Katram cilvēkam piemīt noteikta etniskā apziņa un politiskā apziņa. Katram minētajam apziņas veidam piemīt savs saturs un sava specifika. 

   Etniskās apziņas saturs koncentrējas ap etniskās identitātes aspektiem – etnisko izcelsmi, valodu, tradīcijām, reliģisko orientāciju, teritoriju, vēsturi.

   Politiskās apziņas saturu veido materiāls par etnosa politisko (valstisko) vēsturi, valstiskuma iegūšanas apstākļiem, pilsoniskumu, politisko spēku samēru valstī, lojalitāti, patriotiskumu, suverenitāti.

   Politiskajā apziņā ļoti liela loma ir reālajam politisko spēku samēram, nodrošinot valsts pastāvēšanu, suverenitātes saglabāšanos. Taču politisko apziņu var ietekmēt arī priekšstati par vēsturisko taisnīgumu – etnosa tiesībām veidot savu valsti. Tās ir tiesības, kurām zināmā mērā ir transcendentāls raksturs. Proti, etnoss šīs tiesības veidot savu valsti it kā ir ieguvis automātiski, jo etnosa eksistēšanas fakts it kā jau pats par sevi etnosam garantē valsts iespējamību.

   Tādējādi vēsturiskais taisnīgums ignorē reālo spēku samēru, kas attiecās uz valsts iespējamību. Spēku samērs var būt tāds, ka valsts nav iespējams izveidot. Turklāt runa var būt gan par etnosa iekšējo spēku samēru, gan spēku samēru etnosa eksistences vides plašākā kontekstā. Piemēram, ģeopolitisko cīņu kontekstā.

   Ļoti liela loma ir etnosa iekšējo spēku samēram. Ja etnosam nav sava intelektuālā elite, morālās autoritātes, neviens godīgs un patiesi patriotisks sociālais slānis, tad vēsturiskais taisnīgums neko nedod savas valsts izveidē. Valsts var tikt izveidota ārējo apstākļu un ārējo spēku lēmuma rezultātā, taču pats etnoss nav spējīgs nodrošināt valsts pastāvēšanu. Tam nav piemērota etnosa politiskā apziņa, kā arī citi cilvēciskās kvalitātes parametri. Faktiski īsta politiskā apziņa var neeksistēt, jo politiskās apziņas vietā reāli funkcionē etniskā apziņa, kas nav piemērota politisko uzdevumu realizācijai (valsts pastāvēšanas nodrošināšanai).