Intelektuāļu misija

   Garīgā atdzimšana nav iespējama bez intellectuals sociālā slāņa klātbūtnes. Pie mums terminoloģiski tas būtu – bez inteliģences klātbūtnes.

   Ja tautas garīgais sabrukums (vai attīstības vājais līmenis) ir tik liels, ka inteliģences (intelektuāļu) klātbūtne nav konstatējama, tad vispirms ir jāveicina šī slāņa rašanās.

   Tas nav vienkāršs uzdevums, jo nav saistīts tikai ar kaut kādu elitāro privilēģiju nodrošināšanu, bet lielā mērā ir atkarīgs no ģenētiskā procesa – cilvēciskās kvalitātes mantošanas ģenētiskā ceļā.

   Milzīga problēma ir tā, ka nav skaidrs, kas izglītos inteliģenci. Ja nav inteliģence, tad nav arī normāla izglītība, jo izglītības iestādēs rosās neadekvāti kadri.

   Tātad inteliģences slāņa izveidošana ir saistīta ar zināma „burvju loka” pārvarēšanu. Jārada ir sākuma potenciāls, bet nav saprotams, kā to izdarīt.

   Acīmredzot var noderēt vēsturiskā pieredze, kad savas inteliģences izveidošanai sākumā pieaicina svešzemju kadrus, kuri sāk izglītot vietējos cilvēkus un ar laiku no viņiem formējās vietējās inteliģences slānis. Praktiski to var izveidot vienas paaudzes laikā.

   Intelektuāļi (inteliģence) sociumā vienmēr ir augstāko ideju un ideālu ģenerētāji un reprezentētāji. Viņiem ir refleksijas augstākā pakāpe un spējas radīt zināšanas un pieredzi. Vienmēr pastāv intelektuāļu egalitārā brālība –ļoti stabila solidaritāte, konsolidācija.

   Antropoloģiskais izrāviens nav iespējams bez intelektuālās elites. Nākas to vēlreiz atkārtot.

   Intelektuālās elites izveidē svarīgs faktors ir cilvēcisko spēju pašrealizācija. Svarīgi, lai cilvēks varētu kaut ko saņemt savā dzīvē, pateicoties savam prātam, erudīcijai, inteliģencei, talantam, bet nevis dzīves labumus gūt ar spēku – naudu, intrigām, mahinācijām.

   Apdāvināti un inteliģenti cilvēki viens otru papildina. Ja intelektuāļu blīvums attiecīgajā vidē ir liels, tad tas var dot sinerģisma efektu – līdzdarbošanās efektu, savstarpējās papildināšanās efektu.