Fāzes

   Ļeva Gumiļeva etnoģenēzes pasionārajā teorijā ir formulētas atsevišķas fāzes, kas izpaužās etnoģenēzes procesā. Visām fāzēm ir kopīgi nosacījumi, no kuriem ir atkarīgi notikumi attiecīgajā fāzē. Pieci nosacījumi: 1) etniskās sistēmas aktivitātes līmenis – migrācijas, demogrāfiskais, saimnieciskais, idejiski politiskais, militārais; 2) pasionāriju dominējošais tips – no velmes labi dzīvot līdz spējai upurēt sevi; 3) cilvēku uzvedības tips; 4) etniskās sistēmas iekšējā komplicētība; 5) etniskās sistēmas virzības virziens un spēja pretoties „slimībām”. Savukārt fāzes ir sešas: 1) pacelšanās (падьем) fāze – etniskās sistēmas pasionārās spriedzes pieaugums pasionārā grūdiena vai ģenētiskā dreifa rezultātā; 2) akmātiskā fāze – pasionārās spriedzes pārkāršanas fāze, etniskās sistēmas svārstībām sasniedzot pasionaritātes maksimālo robežu dotajā sistēmā; 3) lūzuma fāze – pasionaritātes strauja samazināšanās, ko pavada etniskās sistēmas sašķelšanās; 4) inerces fāze – pasionaritātes lēna pazemināšanās pēc lūzuma fāzes; 5) obskurācijas fāze – pasionaritātes izzušana, kas var noslēgties ar etniskās sistēmas sabrukumu vai etnosa pārvēršanos reliktā; 6) memoriālā fāze – etnosa stāvoklis pēc obskurācijas fāzes (atsevišķos segmentos var saglabāties kultūras tradīcijas).