Cilvēce kā dominējoša planetārā sistēma.
*
Tuvējais kosmoss.
*
Cilvēkā koncentrējās planetārās pārmaiņas.
*
Cilvēces civilizācija turpina evolucionēt, un veidojās kaut kas jauns. Kāda
būs šī jaunā struktūra, specifika?
*
Cilvēka galvenā īpatnība ir bināritāte: divas galvenās struktūras –
bioloģiskā (bio) un intelektuālā (noo). Starp abām struktūrām ir pretruna;
šī pretruna ir mūsdienu galvenā pretruna.
*
Notiek apziņas planetarizācija.
*
Kapica: apziņa kā demogrāfijas specifika (demogrāfisko pāreju nosaka
cilvēku apziņa).
*
Prāts var iziet no bioloģiskā satvara; mākslīgais intelekts – prāts iziet
uz intersubjektīviem aparātiem (dators).
*
Tehnosfēras evolūcijas rezultātā mākslīgi tiek radītas intelektuālās
parādības; tehnoģenēzes intelektuālais atzars – „gudras mašīnas” (dators), kas
ietekmē sabiedrību, cilvēka apziņu (vizualizē apziņu).
*
Cilvēka psihofizioloģiskā ierobežotība: cilvēks nevar vadīt kosmisko raķeti
reālā laikā.
*
Mākslīgais intelekts rada jaunu pakāpi planetārajā evolūcijā – nākotnes
tehnotrono civilizāciju.
*
Radot jaunu tehniku, cilvēks pats sarežģī savu dzīvi – sabiedrības,
atsevišķu indivīdu dzīvi.
*
Tehnika izspiež cilvēku no viņa esamības sfērām; vispirms tehnika izspieda
cilvēku no ražošanas (rūpniecības), pēc tam no apkalpošanas (dators, sociālie
tīkli), tagad arī no mākslas (video māksla).
*
Kosmoenerģētiskā apmaiņa, procesi, kosmosa pulsācija: Čiževskis, Gumiļevs.
*
Cilvēks it kā var pats izvēlēties savu ceļu; bet tā ir ilūzija, jo cilvēks
ir pakļauts tādu kosmisko procesu ietekmei, kam ir objektīvs raksturs un par
kuriem cilvēkam nav gandrīz nekādas detalizētas zināšanas.
*
Evolūcijai ir noteikts vektors; cilvēkam ir jāsāk piemēroties tam, bet
nevis jāturpina tēlot planetāro procesu menedžeri.
*
Biosfēras izpratne; tehnosfēras izpratne: tehnoģenēzes intelektualizācija.
*
Tagad jārespektē šāds modelis: biosfēra – antroposfēra – tehnosfēra –
noosfēra (mākslīgā prāta sfēra).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru