Tautu kultūrvēsturisko tipu
(civilizāciju) raksturo trīs atšķirības: 1) etnogrāfiskās, 2) augstākais
morālais pienākums, kas nosaka virzību visai kultūrai, 3) vēsturiskās
audzināšanas nosacījumi un atšķirības. Etnogrāfiskajās atšķirībās ietilpst arī
fizioloģiskās atšķirības. Krieviem nepatīkamā formā vācu zinātnieks Ретциусс eiropiešus iedala 1) gargalvainos (dolichocephali)
un 2) īsgalvainos (brachycephali,короткоголовые прямочелюстные).
Īsgalvainie esot slāvi, lietuvieši, laplandieši,
baski, albāņi, senie etruski. Augstu kultūras līmeni esot sasnieguši tikai
gargalvainie. Eiropiešu tautām, romāņu-ģermāņu tautām visām ir viena kopīga
īpašība – насильственность (Gewaltsamkeit). Šī īpašība balstās uz pārlieku attīstītu pašapziņu, individuālismu.
Cilvēks sevi stāda augstāk par citiem cilvēkiem, un citiem ir viņam
jāpakļaujās, jo citi nav viņam līdztiesīgi. Sava domāšanas veida uzspiešana
citiem, citu pakļaušana kā nelīdzvērtīgos šim pašapziņas tipam neliekas
agresija un netaisnība. Tā tam ir jābūt – citi nav tik attīstīti un viņiem ir
jāpakļaujās. Tāda prāta ievirze, jūtu ievirze, gribas ievirze atsaucās uz
politiku, sabiedrisko dzīvi utt., radot aristokrātiskumu, brīvības
ierobežošanu, reliģisko neiecietību pret citu ticību. Romāņu-ģermāņu īpašības
vispirms izpaudās reliģijā. Spāņu erētiķis Прискилман
kopā ar 6 domubiedriem tika nogalināts Bordo 385.gadā.
Kristiānisms nesatur neiecietību, naidu, agresivitāti. Tātad nevarēja tautās
veicināt minētās izpausmes. Minētās izpausmes bija tautu mentalitātē, kas
atsaucās uz reliģijas normu izpratni. Baznīcas dalīšanās bija Rietumu naida un
hipertrofētās pašapziņas, tumsonības rezultāts. Naida izpausme bija
koloniālisms. Naida izpausme bija arī pilsoniskās un politiskās brīvības
iegūšana asiņainā veidā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru