Nianses

   Gēni nenosaka etniskumu, tautību, dzimto valodu un citas kultūras reālijas. Balti ir balti tāpēc, ka runā baltu valodās, bet nevis tāpēc, ka viņiem ir baltu gēni. Katra tauta ir cilšu mistrojums: konstatējamas dažādas ģenētiskās līnijas.

*

   Ebreju garīdzniekiem („koeniem”) ir Y-hromosoma, kuras aizsākums esot bībeliskā Ārona laikā. Tas tāpēc, ka viņi precējās savā starpā. Tā ir īpaša Y-hromosomas līnija: apmēram 60 000 no 13,4 miljoniem ebreju.

*

   Atsacīšanās no vecās etniskās pašapziņas, ja vairs nelieto veco valodu, bet lieto jauno valodu, notiek 3-4 paaudžu laikā. Tie it kā slāvi, kuri Vācijā tagad lieto vācu valodu, savu pašapziņu zaudēs pakāpeniski.

*

   Atklājumus par antropoģenēzi sniedz paleoantropoloģija, salīdzinošā ģenētika, evolūcijas psiholoģija. Darvins varēja izmantot tikai salīdzinošo anatomiju un embrioloģiju. Viņš teica: „Much light will be thrown on the origin of man and his history”.

*

   XX gs. dominēja priekšstats par šādu evolūcijas līniju (evolūcijas koku): australopiteki- Homo habilis-arhantropi-paleoantropi (neandertālieši)- neoantropi (Homo sapiens). XXI gs. viss izmainījās: atklāja hominīdu evolūcijas koka jaunus atzarus. Tagad var secināt: 1) evolūcija nebija vienas līnijas attīstība, bet daudzu līniju attīstība; 2) vienā teritorijā varēja vienlaicīgi dzīvot 3-4 hominīdu tipi; 3) pirms 30-40 tūkst. gadiem uz Zemes bija 4 tipi: (1) mūsdienu cilvēks, (2) neandertālietis, (3) reliktie erektusi Austrumāzijā, (4) pundurcilvēki Floresas salā. Zinātnei pašlaik (2015) ir zināmi 20 hominīdu tipi. Homo sapiens ir radies Austrumāfrikā pirms 160 000-200 000 gadiem. No Āfrikas Homo sapiens izgāja pirms 135-115 tūkst.gadiem. Tā bija pirmā iziešana no Āfrikas, kas neko nedeva. Otrā iziešana bija pirms 90-85 tūkst.gadiem.  Tai bija noteikts rezultāts – Homo sapiens palika dzīvot jaunajās teritorijās.

*

   Mūsu teritorijā neandertāliešu apbedījumi nav atrasti. Paleoģenētika ir noskaidrojusi, ka starp mūsdienu cilvēkiem nav neandertāliešu senči mātes līnijā.

*

   Aizvadītajos 2 miljonos gadu cilvēce bija vienota sistēma. Nebija izolētas populācijas, notika krustošanās. Krustojās neandertālieši ar cilvēkiem.

*

   Cilvēkiem ir viena emocija, kas nav dzīvniekiem. Proti, cilvēkiem ir riebums. Šī emocija radās sociālo attiecību rezultātā; to veicināja naids pret svešajiem (ksenofobija).