·
Katram
cilvēkam ir sava optika. Tā atbilst viņa ideāliem un viņa cilvēciskajam tipam.
Stils – tas ir cilvēks. Raiņa stils – tas ir Rainis.
·
Par
garīgi vistuvāko parasti klusē. Parasti nemin tos, no kuriem visvairāk mācās.
Tāpēc ir ļoti grūti un pat neiespējami izsekot kādas personības idejiskajai
virzībai, jo šī personība klusē par tiem, no kuriem ir pārņēmusi idejas un kuru
idejas ir bijis iedvesmas avots savām idejām. Principā tas ir savdabīgs
noklusēšanas process.
·
Neoliberālismā
slavenā tirgus fetišizēšana ir baskāju ikdiena tirgus mušu pasaulē, veicinot
aloģiskumu un iracionalitāti.
·
Vārdi
„brīvība” un „sirdsapziņa” var nonākt jocīgā situācijā. Piemēram, „brīvība” var
būt cēlāks vārds par vārdu „sirdsapziņa”. „Perestroikai” izdevās ar vārdu „brīvība”
aizbāzt mutes inteliģencei – nobīdīt malā inteliģences sirdsapziņu.
·
Tiek
tradicionāli uzskatīts, ka politiskajai varai atbildības sajūta ir imanenta –
iekšēji piemītoša. Katrs politiķis intuitīvi apzinās savu atbildību tautas,
vēlētāju priekšā. Valstiskuma novitāte „krimināli oligarhiskais valstiskums”
radikāli koriģē šo uzskatu, jo šajā valstiskumā neeksistē politiskā vara tās klasiskajā
izpratnē. Eksistē politiskās varas simulakrs. Reāli eksistē kriminālo indivīdu
vara, – tādai varai atbildības sajūta nevar būt imanenta, jo kriminālā vara
nebalstās uz morālajiem imperatīviem, bet balstās uz kriminalitātes „imperatīviem”.
