Mākslas pīlāra nevajadzība postcivilizācijā

   Jauna tipa civilizācijas veidošanās Rietumu civilizācijā tika satraucoši saskatīta jau pirms laba laika. No XX gs. 70.gadiem sākās tādas parādības un tendences, kurām nebija nekāda idejiskā sakara ar līdzšinējo Rietumu civilizāciju. Spilgtākais piemērs ir postmodernisms, kas skaidri un gaiši deklarē iepriekšējā kultūras mantojuma nevajadzību, jau pašā sakumā ieviesa un popularizēja pilnīgi unikālus garīgās darbības risinājumus, kuriem nebija nekā kopēja ar agrāko filosofiju, mākslu, estētiku, humanitārajām un sociālajām zināšanām.

   Pandēmija negaidīti (sociuma masām un lielā mērā arī globālo sociālo procesu analītikai, bet nevis cilvēces dažādu nākotnes paradigmu scenāriju autoriem “pasaules valdnieku” uzdevumā) kļuva apliecinājums civilizācijas totālas transformācijas nenovēršamībai. Pandēmija apliecina, ka cilvēces milzīga daļa un ne tikai Rietumu zemju iedzīvotāji ir potenciāli gatava akceptēt pilnīgi jaunas kultūras formas, dzīvi jauna tipa civilizācijā, kurai faktiski neder jēdziens “civilizācija” un piemērotāks ir jaunvārds “postcivilizācija”.

   Ar jēdzienu “civilizācija” apzīmē augstu sabiedrību, tās garīgās un materiālās attīstības augstu pakāpi, kā arī materiālās vērtības, sadzīves apstākļus, kas tapuši augstā sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpē. Savukārt jēdziens “civilizēt” apzīmē procesu, ļaudis izvedot no mežonības vai barbarisma. Tāpat apzīmē procesu, kad kādu tautu tuvina augstāk attīstītu tautu kultūras līmenim un tādējādi padara vairāk civilizētu. Tas, kas ir vērojams no XX gs.70. gadiem, neliecina par civilizēšanas procesu. Nekādā gadījumā neliecina par velmi sasniegt kultūras augstāku līmeni. Liecina vienīgi par civilizācijas degradāciju un deģenerāciju. Patiesībā civilizācijas vietā rodas ontoloģiski izteikta un idejiski nepārprotama postcivilizācija.

   Postcivilizācijā nebūs vajadzīga māksla, kas vienmēr ir bijusi viens no galvenajiem civilizācijas pīlāriem. Precīzāk jāsaka: postcivilizācijai nebūs vajadzīga māksla tās klasiskajā ontoloģiskajā izpausmē, kad galvenā kategorija ir “skaistais”. Postcivilizācijā cilvēki (jeb “cilvēki 2.0”/”postcilvēki”) eksistēs bez skaistā kā vitāli svarīgas un dvēseliski smalkas enerģijas avotu. Rietumu civilizācijā māksla bija spējīga ne tikai garīgi bagātināt cilvēkus, bet arī bija spējīga saglabāt valsti, kā arī sagraut valsti, kā tas bija ar “sociālistiskā reālisma” mākslu Padomju Savienībā un “rases ideālam” atbilstošo mākslu nacistiskajā Vācijā. Postmodernisma uzvara Rietumu civilizācijā ir kļuvusi apķēzīšanas estētikas uzvara. Šo estētiku māca skolās, praktiski realizē mākslas akadēmijās un turpmākajā dzīvē, kad ir sastopamas tikai “akcijas”, “instalācijas”, “performances”, “hepeningi”. Postmodernisms izskauž valsts, sabiedrības, inteliģences atbildību par sociuma estētisko seju. Rietumu civilizācijas lepnums klasiskā māksla un tradicionālā estētika jau lielā mērā ir izmesta no jaunatnes izglītības programmām un estētiskās audzināšanas vispārējā izglītībā.

   Pandēmijas laikā populāra ir atziņa, ka dzīve pēc pandēmijas būs citādāka nekā dzīve pirms pandēmijas. Tā ir taisnība. Pēc pandēmijas postcivilizācijas formāti nostiprināsies un iegūs jaunu elpu. Civilizācijas vietā turpinās progresēt postcivilizācija. Par to visskaudrāk liecina ne tikai “baltās” rases, bet arī citu rasu destruktīvais garīgais līmenis. Tas ir tik melns līmenis, ka vairs nav atgriežams līdzšinējā izskatā. Un nav nekāda spēka, kas gribētu kaut ko saglābt. Arī paši cilvēki to nevar izdarīt, jo cilvēku lielākā daļa ir apmierināta ar savas sejas jauno krāsu. Pandēmijas satelītus histēriju, paniku, ekonomikas sabrukumu, mediju melus, politiķu nelietības, valdību absurdos lēmumus, veselo cilvēku izolāciju un pašizolāciju atbalsta tautu masas.

                                          

Jaunā līdera apoloģētika

v  Svešvārdam “apoloģētika” ir slikta pieskaņa. Šo svešvārdu attiecina uz neobjektīvu slavināšanu. Apoloģēti ar savu apoloģētiku tiecas lišķīgi izpatikt, bet nevis objektīvi raksturot. Svešvārdu “apoloģētika” nākas lietot tāpēc, ka ne visai patīk tas, kas ir noticis un ko vēl negribas akceptēt kā objektīvu rezultātu. Varbūt noticis ir kaut kas labs. To redzēsim nākotnē. Taču pagaidām vēl negribas pret notikušo izturēties kā pret kaut ko vēsturiski pozitīvu.

v  Un noticis ir, lūk, kas. Pandēmijas laikā uz cilvēces vēsturiskās skatuves mainās planetārais līderis, planetārais valdnieks. Pandēmija, koronavīruss (un tas nekas, ka šis vīruss pamatā ir veterinārijas problēma) noteikti ir simbols vēsturiskam procesam: līdzšinējā planētas līdera ASV vietā planētas līderis kļūst Ķīna. Zemes jaunais līderis ir Ķīna. Tā ir cita rase, tā ir cita kultūra, tā ir cita civilizācija. Un tas mums var ne visai patikt. Nav pārliecības par eiropeīdu iederību šajā svešajā organismā. Tāpēc ir svešvārds “apoloģētika”, attiecīgi semantiski apliecinot mūsu šaubas, neuzticību un pat bezcerību, fatālu bībelisko nolemtību.

v  Ķīna ir kļuvusi tehnoloģiskais līderis, ekonomiskais līderis, kiberuzraudzības līderis, digitalizācijas līderis. Kā raksta gudrs zinātājs, Rietumos nabagiem ēdienu pienes brīvprātīgie, Ķīnā to dara roboti; Rietumos elektroniskās atļaujas metro pārbauda policisti, Ķīnā to dara droni. Epidēmija Ķīnā politiski konsolidēja tautu; epidēmija Rietumos izraisīja paniku politiskajā apziņā. Rietumos civilizētības kārta izrādījās plāna, un tā sedz tukšumu; Ķīnā civilizētības kārta ir ļoti izturīga, un tā sedz stabilu garīgumu.

v  Rietumu civilizācijas pamatā ir mīts par esamību; ķīniešu civilizācijas pamatā ir mīts par likteni; esamību var apmānīt, viltot, melīgi interpretēt; likteni nevar apmānīt, viltot, melīgi interpretēt.

v  Rietumos prece ir nauda – virtuāla izpausme, realitātes simulakrs, finansu burbuļu avots; Ķīnā prece ir prece – reāli izstrādājumi; Rietumi tirgo simulakrus, Ķīna tirgo preces.

v  Rietumos kapitālisms ir biržās; Ķīnā ir reāls kapitālisms rūpnīcu cehos.

v  Rietumos tagad valda buržuāziskās muļķības ģēniji; Ķīnā valda nacionālā elite.

                                          

Analītiskās nianses (2)

§  Saules aktivitātes izmaiņas – epidēmiju, revolūciju, karu, nemieru laiks. 2020.gadā sākās kārtējais periods Saules aktivitātes jomā.

§  Dabā stihiski katastrofiskas parādības sakrīt ar epidēmisko slimību progresēšanu. Infekciju slimību etiloģijai (mācībai par slimību cēloņiem) nākas ņemt vērā kosmisko ietekmi, šīs ietekmes mehānismu.

§  No epidēmijām mēris ir radoši vispopulārākais. Sastopama mēra filosofija un poētika ar saviem sižetiem, tēliem, simboliem, konceptiem, vērtībām, domas pavērsieniem, kā arī rekursīviem psihosomātiskajiem sindroniem civilizācijas straujākas vibrācijas laikā, izvairoties tikties ar patiesi svarīgām metafiziskām nostādnēm.

§  Iespējama pandēmijas metafizika.

§  Danse Macabre – radās mēra laikā 1518.gadā Strasburgā; nāves deja/jocīga slimība – cilvēks dejo stundām, pat dienām ilgi, kamēr sabrūk bez dzīvības pazīmēm. Paracelzs apraksta, ka tā bija jau Erfurtē 1237.g. un Ahenā 1417.g. Vizuāli simboliskais noformējums: dejo nāve sievietes izskatā. Skat. Hansa Holbeina zīmējumus, E.Po, Bodlēra daiļradi.

§  Metakognitīvie virzieni: zināšanas par zināšanām, domāšana par domāšanu, apziņa par apziņu.

§  Daunninga-Krīgera efekts:  cilvēki ar zemu kvalifikāciju pieņem kroplus lēmumus un paši nav spējīgi to saprast, taču tajā pašā laikā pārspīlē savu kompetenci.

§  Pandēmija kļūs digitālais solis uz gaišāku nākotni. Cilvēku dzīves vide kļūs visu sfēru digitalizācija/ciparizācija ar ciparu kodiem, ciparu elektroniskajiem signāliem; tiks likvidēta tradicionālā masu izglītība, tās vietā būs distances izglītība. Īsta izglītība tās senajās un auglīgajās formās būs tikai izredzētajiem, par naudu. Sociuma masas tiks izglītotas digitalizēti virspusēji.

§  Morāle funkcionē kā sociālās dzīves pamatnoteikumu kodekss. Morāle ir atvasinājums no latīņu valodas. Šo vārdu esot ieviesis Cicerons. Cilvēks, tiekoties ar dzīves izpausmēm, savā domāšanā visu apstrādā ar noteiktiem algoritmiem, arī morāliem algoritmiem, kas radušies cilvēka garīgajā evolūcijā. Algoritms pats par sevi ir priekšraksts uzdevumu veikšanai.

§  Eiropā jau labu laiku (no XIX gs. otrās puses) eksistē t.s. Vācijas jautājums. Pēc Vācijas apvienošanās 1871.g. eiropiešu ieskatā radās pārāk liela, bagāta, varena, kaujinieciska, strādīga valsts. Pēc II Pasaules kara NATO tika dibināta ar mērķi 1) nepielaist krievus, 2) neatlaist mājās no Eiropas amerikāņu armiju, 3) pieskatīt vāciešus; (“kanclerlīgums” esot spēkā līdz 2099.gadam).

§  Eiropa pati nav spējīga apvienoties; Eiropu apvienoja amerikāņi, lai būtu vieglāk eiropiešus pārvaldīt.

§  Vāciešu mentalitātes radikālu transformāciju pēc zaudējuma II Pasaules karā veica paši vācieši, kļūstot par liberālāko un miermīlīgāko tautu uz Zemes. To apliecina migrantu iepludināšana Vācijā

§  Nacisma tēvs nav Hitlers, vācieši. Nacisma tēvs ir anglis H.S.Čemberlens. Nacisma dzimtene ir Anglija. Nacisms ir inkluzīva koncepcija, sevī iekļaujot cilvēku fiziskās īpašības, morālo stabilitāti, sociālo principu spēku, cilvēcisko tipu klasifikāciju. Vai nacims ir anomālija? Atbilde uz šo jautājumu ir svarīga. Vēl aktuāls ir jautājums “Vai nacisms var būt dzīves kvintesence?”.

§  Kas ir slavenais ideāls – american dream? Tā ir masu kultūra, masu kultūras vērtības, masu apziņas prioritāte, ikdienišķās filosofijas kults, karjeras, biznesa panākumi kā cilvēka vērtības galvenais kritērijs.

                                          

Tagadnes elementi (14)

·       Mūžam aktuālais Ļeņins: “Formāli pareizi, taču būtībā ņirgāšanās”.

·       Latvijā 2017.gadā miruši 28 820 cilvēki.

·       No portāla “lvportals.lv” 2019.gada 5.novembrī: ik gadus Latvijā gripu pārslimo 10%;

2018.g. gribas vīrusa dēļ mira 86 cilvēki (0% no iedzīvotāju kopskaita).

·       No “tvnet” 2020.gada 17.aprīlī: “Vienlaikus 2020.gada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 7216 mirušie, kas ir par 6,8% jeb 523 mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Tostarp martā reģistrēti 2408 mirušie, kas ir par 5,2% jeb 120 vairāk nekā pagājušā gada martā. Tādējādi šogad pirmajos trijos mēnešos reģistrēto mirušo skaits par 2892 pārsniedza dzimušo skaitu, tostarp martā reģistrēto mirušo skaits par 990 pārsniedza dzimušo skaitu.”

·       2020.gada 25.aprīlī medijos tika ziņots, ka slavenais vīruss “SARS-CoV-2” ir Latvijā kapā iedzinis 12 cilvēkus, kaut gan lielākā daļa varbūt nomira no citas slimības.

·       Ķīna ārkārtējo stāvokli izsludināja 31.janvārī. 20.martā ārkārtējais stāvoklis bija izsludināts Itālijā, Austrijā, Ungārijā, Čehijā, Latvijā, Igaunijā, Bulgārijā, Spānijā, Rumānijā, Slovākijā, Serbijā, Portugālē, Kazahstanā, Livānā, Austrālijā, Haiti.

·       Tramps februārī teica, ka ASV nebūs epidēmijas. Pēc tam Tramps teica, ka ASV mirs 150-240 tūkstoši. Drīz sekoja jauna Trampa prognoze par mirstību – 25-30 tūkstoši; 18.aprīlī Tramps saka, ka mirs 60-65 tūkstoši.

·       Cilvēka temperatūra 37,3- 37,5 grādi nav nozīmīgs faktors “Covid-19” diagnosticēšanā.

·        2020.gada 28.III ASV divas juridiskās firmas iesūdzēja Ķīnu par informācijas slēpšanu, pieprasot kompensāciju 20 triljonus dolāru; firmas “Lucus-Copmton” un “Berman Law Group”.

·       Pandēmijai mirstības aprēķināšanas modeļi ir kopš 1766.gada; matemātiskie modeļi epidemoloģijā no XX gs. 80.-90.gadiem; Kermaka-Makkendrika epidemoloģiskais matemātiskais modelis no 1927.gada.

·       Prof. A.Kļosovs: slavenais vīruss ir viena 10 000 daļa no milimetra; koronavīrusiem ir atšifrēti vairāk kā 3000 genomi; ASV pirmais vīruss tika konstatēts Vašingtonas štatā; tas bija “Ķīnas vīruss”; Vīruss Ķīna ir pazīstams jau apm. 30 gadus, tas ir saistīts ar lidojošajām pelēm. ASV austrumu krastā konstatēto vīrusu izcelsme bija Rietumeiropas zemes – Itālija, Francija, Spānija.

·       SPID 40 gadu laikā iznīcināja 32 miljonus.

·       Itālijā 2020.gada 6 nedēļās t.s. sezonas gripas laikā 217 mirušo dienā.

Viens misēklis

“Rokfellera fonda” 2010.gadā veiktajai pandēmijas modelēšanai ir atdarījumi (kloni) citās valstīs. Piemēram, Vācijā pandēmijas modelēšana atspoguļojas Bundestāga dokumentā, kas sagatavots 2012.gadā un publicēts internetā 2013.g. sākumā (skat.: https://dipbt.bundestag.de/dip21/btd/17/120/1712051.pdfhttps://dipbt.bundestag.de/dip21/btd/17/120/1712051.pdf). Vāciešu tekstā ir viena prognoze, kas var izrādīties misēklis. Tekstā ir runa par vienkāršo cilvēku protestiem sakarā ar dzīves apstākļu straujo pazemināšanos pandēmijas laikā. Respektīvi, tauta protestēs pret pandēmijas drausmīgajām ekonomiskajām sekām. Taču protestu paredzēšana var izrādīties maldīga perspektīva. Līdz 2020.gada aprīlim nekādi protesti nav sastopami ne Ķīnā, ne Eiropā un ASV. Sastopami ir tikai pandēmijai specifiski noziegumi – masku zagšana, viltotu zāļu tirdzniecība u.tml. Faktiski sabiedrība ar entuziasmu izturas pret radikālajiem karantīnas pasākumiem, bet galvenais – ekonomikas sabrukumu, bezdarba palielināšanos. Individuālajā līmenī ir sastopama atsevišķu mediķu, speciālistu, politiķu kritika par panikas izraisīšanu, epidēmijas fetišizēšanu, zinātnes atziņu ignorēšanu utt. Misēklis radies tāpēc, ka vāciešu modelī nav precīzi saskatīta iedzīvotāju masu garīgā kvalitāte XXI gs. sākumā, kad iracionālisms jau ir sabiedriskās apziņas kodolā un apslāpē jebkuru racionālo pieeju. Nav ticams, ka turpmāk tomēr būs masu protesti. Nebūs politiskais spēks, kas centīsies vērsties pret nacionālo nodevību politiķu darbībā. Piemēram, tāds spēks nav Vācijā. Merķele, kura saistīta ar "kancleraktu", prognozēja nāvi 70% no Vācijas iedzīvotājiem - 58 miljoniem! Vai vācieši (viņu partijas) Merķeli par to sodīja? Vai kāds valsts "galva" vēl ir tā izteicies par savu tautu, kuru glābt ir viņa pienākums? Kā Vācijā var būt tik bezjēdzīgs kanclers? Ko Bismarks par to teiktu? Merķeles kundze acīmredzot tik šausmīgi izteicās ne tikai “kanclerakta” kontekstā. Visdrīzāk galvenais bija viņas psihiskais stāvoklis. Ja eiropeīdu valstu politiskās virskārtas psihiskais stāvoklis būtu normāls, tad Spēkam neizdotos uzkurināt pandēmijas specprojektu. Ar Spēkam pakļauto mediju paklausību vien nepietiktu. Taču ar Spēka aģentūras politiķu paklausību + mediju paklausību pilnīgi pietiek, lai veidotu “jaunu realitāti” un to apsveiktu eiropeīdu masas ar pilsētu inteliģenci priekšgalā.

Evolūcijas simboliskie atribūti

Cilvēka evolūcijas simboliskie atribūti ir katram zināmi, kurš ir gājis skolā un atvēris vēstures grāmatas. Tajās ir skaisti krāsaini zīmējumi, kuros redzams puskails “mežonis” ar šķēpu. Tāds zīmējums atspoguļo vēsturiski pirmo cilvēka evolūcijas simbolisko atribūtu – šķēpu. Pēc tam šķēpu nomaina zobens. Pēc tam nāk cilvēks ar šauteni. Un tās jau ir mūsdienas. Šautene ir mūsdienu cilvēka simboliskais atribūts. Taču cilvēka evolūcija nestāv uz vietas. Aizvadītajos apm. 30 gados ir notikušas kardinālas izmaiņas. Tagad zīmējumos ir jāatspoguļo cilvēks ar datoru, bet vispareizāk būtu, ja tiktu atspoguļots cilvēks ar smartfonu. Pandēmija kā epohāls notikums būtiski koriģē cilvēka evolūcijas simbolisko atribūtiku. Pandēmija liek atspoguļot cilvēku bez smadzenēm, cilvēku bez saprāta. Zīmējumā var tikt fiksēts cilvēks, kura smadzenes mētājas uz zemes un kura galvaskausā bālo tukšums. Sabiedrības kāda daļa cer, ka pandēmija pozitīvi izmainīs cilvēkus. Tam ir grūti ticēt. Jau no XIX gadsimta psiholoģija un psihiatrija zina, ka psihiskās slimības principā nevar izārstēt. Tagad sastopamais bezprāts ir psihiskā nelaime. Tā nezudīs pēc pandēmijas. Pandēmijas izsludināšana nav organiski cēlonisks, bet gan ir bezprāta rezultāts. Cilvēki neatgūs saprātu un atkal nerīkosies atbilstoši veselajam saprātam. Naivi cerēt, ka cilvēki atgūs smadzenes un viņu galvaskausā vairs nebālos tukšums. Tiekamies ar unikālu situāciju. Ja agrāk kāda kolosāla nelaime patiešām izmainīja cilvēkus un viņi pēc kolosālās nelaimes sāka dzīvot saprātīgāk un morāli atbildīgāk, tad tagad tā nebūs. Pandēmija kā nelaime cilvēkos neatgriezīs veselo saprātu un morālo atbildību. Gluži pretēji. Cilvēku darbība, uzvedība un komunikācija kļūs vēl iracionālāka un psihiski neadekvātāka. Cilvēks ir sasniedzis jaunu evolūcijas pakāpi, un tā krasi atšķiras no līdzšinējām evolūcijas pakāpēm. Uz planētas ir evolucionējis postcilvēks.