v Tagadnes parādības un tendences, kurām normālu
cilvēku izpratnē visbiežāk ir psiholoģiski traumatisks saturs, ieteicams
atspoguļot ar izskaidrojošām metaforām, kuras ir ņemtas no ikdienas dzīves.
Tagad neder no daiļliteratūras, vēstures, memuāristikas ņemtas izskaidrojošās
metaforas. Neder tāpēc, ka auditorija tās var nesaprast. Sociuma literārās un
vēsturiskās kompetences līmeņa kritums arī ir psiholoģiski traumatisks fakts
tai paaudzei, kura vienmēr ir tikusies ar kultūras mantojumā iegūtām
izskaidrojošām metaforām.
v Ļoti iespējams, bez modīgu vārdu
leksikona nevar iztikt nevienā laikmetā. Katrā laikmetā modē ir zināma leksiskā
kolekcija. Cita lieta, vai tajā jēdzieni tiek lietoti semantiski adekvāti jeb
kaut kādā izkropļotā veidā, kas nekādi nesaskan ar attiecīgā jēdziena
tradicionālo nozīmi.
v Cilvēkveidīgi hameleoni nav reta
parādība. Neprincipiāli cilvēki, kuri atkarībā no situācijas bieži maina savas
domas un uzskatus, ir sastopami visur. Viņu skaits un hameleonisma vēriens ir
atkarīgs no situācijas; proti, no tā, vai dzīves faktūra stimulē hameleonismu
jeb nestimulē hameleonismu, to nosodot, neatbalstot u.tml. Mūsdienu laikmetā
(mūsdienu inteliģencē, dažāda profila elitēs) hameleonisms nesaskaras gandrīz
ne ar kādu pretestību. Tā tas ir ne tikai politikā, bet arī zinātnē, zinātnisko
patiesību apmainot pret pielīšanu varai, kā arī pret slavu masu mēdijos,
mietpilsoņu virtuvēs.
v Mūsdienās viena no psiholoģiski traumatiskākajām
izpausmēm ir bailes no patiesības. Bailes no patiesības ir sastopamas sociuma
visos slāņos un ne tikai inteliģencē, elitēs. Droši var teikt, ka patiesības
noklusēšana ir kļuvusi eiropeīdu ideoloģija. Sociālā šizofrēnija ir viegli
konstatējama: cilvēki redz vienu patiesību, taču tic un pakļaujas pavisam citai
patiesībai. Patiesības ignorēšana, noklusēšana, kropļošana ir izdevīga sociuma
lielai daļai. Pirmkārt un galvenokārt tā ir izdevīga inteliģences
mazasinīgākajai daļai, nodrošinot labu dzīvi muļķiem, nekauņām, sliņķiem,
pielīdējiem, netalantīgajiem, aprobežotajiem, paklausīgajiem. Protams,
patiesības noklusēšanas iemesli ir dažādi. Galvenie iemesli koncentrējas ap
negodīgo dzīves kārtību, kas globālā mērogā ir izdevīga starptautiskajai
jaunajai finansu elitei – t.s. finansu kapitālisma adeptiem. Viņu ideoloģiskā
specifika un stratēģiskā specifika ir „gaisa tirdzniecība”, kā to dēvē
asprātīgi mūsdienu globālo sociālo problēmu analītiķi. Finansu kapitālismā
vērtspapīrus nosedz citi vērtspapīri, bet nevis reāli produkti un pakalpojumi.
Finansu kapitālisma bailes no reālās ražošanas veicina patiesības kropļošanu,
noklusēšanu. Finansu kapitālisma garīgās stutes neoliberālisma ideoloģijas
uzdevums ir ignorēt patiesību, jo patiesība var samazināt vērtspapīru biržu
rotaļu apjomu. Vislielākās bailes no patiesības ir finansu kapitālisma
apkalpojošajam personālam ne tikai bankās, bet visur citur – parlamentos,
valdībās, valstu ierēdniecībā, medijos, zinātnē, izglītībā. Šis personāls
samierinās ar dzīvi, kad dzīves vienā flakonā ir gan intrigas un meli, gan
patiesība. Mūsdienās ir spekulantu valstis un ražošanas valstis. Katrā no šiem
abiem valsts tipiem ir sava attieksme pret patiesību. Bailes no patiesības un
patiesības cieņa katra savā amplitūdā ietekmē dzīves kārtību, sākot no ģeopolitikas
un beidzot ar ģimenes saskaņu. Vienīgi tās valstis, kuras neizlaiž no rokām
kontroli pār sabiedrības morālo stāju, izglītību, veselības aizsardzību,
nacionālo aizsardzību, nacionālo pašidentifikāciju, mazina bailes no
patiesības.
v Civilizācija neiet bojā, tā teikt, pati
no sevis; civilizāciju iznīcina cilvēki; lai civilizācija ietu bojā,
nepieciešama cilvēku darbība, kas veicina civilizācijas bojāeju. Civilizācijas
bojāeju var efektīvi veicināt cilvēku tieksme pēc komforta, baudām, materiālās
labklājības nemitīga pieauguma. Cilvēku psihika intuitīvi tiecas pēc tik tikko
minētajiem labumiem, kuru iegūšanas labā cilvēki var ticēt nevis patiesībai,
bet tam, kas ir cilvēkiem izdevīgāk dzīves labumu iegūšanā.
v Sociālistiskā ideoloģija izrādījās
bezspēcīga, nespējot spēkoties ar cilvēku tieksmi pēc komforta, baudām,
materiālās labklājības nemitīga pieauguma. Turklāt sociālistiskā ideoloģija
neapturēja alkātības, egoisma tieksmes cilvēkos. Neko nelīdzēja sociālistiskās
ideoloģijas skaistās tēzes par sociālo taisnīgumu, pilsoņu līdztiesību
neatkarīgi no sabiedriskā stāvokļa, ekspluatācijas aizliegšanu, cilvēkam cienīgas
dzīves nodrošināšanu, pašcieņas saglabāšanu, galvenajām vērtībām – taisnīgumu,
līdztiesību, solidaritāti, brīvību.
v Taisnīguma būtība nav tajā ziņā, lai
pret katru vienādi izturētos; taisnīguma būtība ir pret katru izturēties tā, kā
viņš to ir pelnījis.