Deģeneratīvā būtība

   Etnosa deģeneratīvā būtība, saprotams, var dažādi izpausties. Tomēr dominē divi virzieni. Pirmkārt, tumsonības saglabāšanās, palielināšanās un nostiprināšanās, izplatot aplamas zināšanas un apliecinot dzīves procesu aplamu izpratni. Otrkārt, savas tumsonības pašslavināšanā, nespējot atšķirt tumsonību no normāla kognitīvā līmeņa un savā bezgalīgajā tumsonībā sacerot odiozus pašslavināšanās izgarojumus. Šajā ziņā latviešu aprindās visjaunākais piemērs ir internetā Grantiņa izraktajā vājprātīgajā bedrē nesen aizsāktā pašslavināšanās par latviešu tautu. Latvieši esot vienīgā tauta, kura ir sasniegusi „augstāko apziņas līmeni”. Turklāt izrādās, ka „neviena tauta to nespēja izdarīt”. Gribas atgādināt ikdienā populāro atziņu „Katrs jūk prātā savā veidā!”. Acīmredzot etnosa deģeneratīvajai būtībai arī var būt neskaitāmi izpausmes veidi – neskaitāmi vājprāta veidi.

Slimība

   Vārdam „slimība” tagad ir kulturoloģiskā un socioloģiskā aura. Tiek runāts par „baltās” rases slimību, atsevišķu tautu un valstu slimību. Slimība apliecina noteiktu stāvokli, kuram ir sākums un beigas. Slimība nav permanents stāvoklis. Tā tas ir attiecībā uz cilvēku veselību. Tā tam it kā būtu jābūt arī attiecībā uz rasi, tautu un valsti. Ja šodien saka, ka, piemēram, Ukraina ir slima valsts, tad tas nenozīmē, ka Ukraina vienmēr ir bijusi slima valsts. Ukraina ir tikai pirms zināma laika saslimusi. Tāpat nākotnē ir iespējama Ukrainas izveseļošanās.

   Demogrāfiskā pāreja dara piesardzīgu jautājumā par „baltās” rases iespēju izveseļoties. Nav ticama eiropeīdu izveseļošanās. Eiropeīdi ir nolemti degradācijai, deģenerācijai, iznīcībai. Par to liecina eiropeīdu emancipācija haosā, bērnu nedzemdēšanas patoss, bēgšana no saprātīgas dzīves, stabilas identitātes, kas tiek uztverta kā pašrealizācijas ierobežošana. Par to liecina arī eiropeīdu ieviestā globālā patērēšanas unifikācija, nerimstošā un nekādi neapmierināmā mimētiskā vēlēšanās, postmetaforiskā orientācija, prāta un domāšanas galvenā modrība izvairīties no patiesības un objektīvi pamatota viedokļa idiotiskā plurālisma vārdā.

   Jautājums par slimības sākumu un beigām noteikti ir aktuāls atsevišķu tautu vēsturiskās virzības kontekstā. LR un tas etniskais formējums, ko var apzīmēt vārdā „latvieši”, noteikti ir slims. Jautājums ir vienīgi, vai tā ir slimība, kurai ir sākums un beigas. Tā vien liekas, ka tā nav slimība, bet gan permanents stāvoklis, kura analītikā neiederās vārds „slimība”. Nevis slimība ir izraisījusi LR krahu, tautas nespēju izveidot intelektuāli un morāli stabilu eliti, inteliģenci, politisko darbinieku slāni utt. Tautas nespēja nav slimība, bet gan permanents stāvoklis. Nav nekādu vēsturisko pierādījumu latviešu neslimošanai pirms tagadējās slimošanas.

   

Hibrīdā mentalitāte

   Hibrīdā mentalitāte tagad ir jaunāko paaudžu kādai daļai Rietumu civilizācijā, sevī sintezējot tradicionālo mentalitāti un postmodernistisko mentalitāti, kura tīrā veidā vēl neeksistē un eksistēs pēc divām, trijām paaudzēm. Uzbrukums tradicionālajai mentalitātei sākās 60.gadu beigās un 70.gados. Rietumos šajā ziņā noteikta hronoloģiskā josla iezīmējās 1968.gadā, kad bija odiozā jauniešu dumpošanās. Hibrīdās mentalitātes analītikā noteikti saglabājās jautājums par jauniešu progresivitāti, jauniešu avantūrismu. Sabiedrībā vienmēr ir pastāvējis maldīgs priekšstats par jauniešu progresivitāti. Daudzi cilvēki domā, ka jaunieši ir visa jaunā aktīvi atbalstītāji un jauniešiem nepiemīt interese par konservatīvām un reakcionārām idejām. Jaunieši neesot karjeristi, konformisti. Tas esot raksturīgs tikai vecākā gadagājuma cilvēkiem. Maldīgais priekšstats pastāv, neskatoties uz to, ka jau Platons formulēja jauniešu objektīvu portretu. Faktiski jaunieši ir vislielākie karjeristi, konformisti, tiecoties pēc iespējas ātrāk ērti iekārtoties dzīvē un gūt panākumus amatu ieņemšanā. Jauniešiem piemīt idejiskais avantūrisms. Ja tā nebūtu, tad pēc 1968.gada postmodernisms būtu nomiris jau savos autiņos un nebūtu sagaidījis sociālisma sistēmas sabrukumu, lai piecūkotu latviešu un citu Austrumeiropas jauniešu prātu un dvēseli.

  

1968

o   Dalījums labējos-kreisajos politikā sākās Francijā 1789.gadā. Parlamenta dibināšanas sapulcē labajā pusē sēdēja monarhijas aizstāvji, konservatīvie; kreisajā pusē sēdēja revolucionāri, radikāļi, demokrāti. 1968.gadā Francijā šī kārtība izjuka.

o   ASV ideoloģija Francijā nostiprinājās no 1968.gada maija; 1968.gadā Francijā bija milzīgs ekonomiskais kāpums, taču tam nebija nekāda saistība ar juvenālo dumpošanos.

o   „Sarkanā maija” struktūra: 1) anarhisms (aizliegts aizliegt: Il est interdit d,interdire); 2) de Golla režīma destabilizācija (izdevīga ASV) faktiski bija antiamerikānisma likvidācija.

o   Paradokss: protestējot pret amerikāņu karu Vjetnamā, reizē protestēja pret antiamerikānisko de Gollu.

o   Pēc 1968.gada uzplauka liberālisms un postmodernisms.

o   2009.gadā Francija atgriežās NATO (Sarkozī iesauka „amerikānis”).

o   2016.g. Francijā nav alternatīvas amerikāņu ideoloģijai; alternatīvu piedāvā tikai Nacionālā fronte.

Frāzes par slimību

Ø  Simptomatoloģija socioloģijā (mācība par simptomiem)

Ø  Slimība kā fundamentāla kulturoloģiskā, socioloģiskā kategorija

Ø  Sabiedrības pirmsfenomens – slimība

Ø  Mežonības un augstprātības sintēze kā etnosa slimības izpausme

Ø  Mežonības un pašpārliecinātības sintēze kā etnosa slimības izpausme

Ø  ES nav konfederācijas nosaukums, bet slimības stāvoklis

Ø  Gan ķermeniska, gan garīga diagnozes projekcija

Ø  Realitātes izjūtas trūkums kā slimības sākums

Ø  Bizantisms – divdomība, filistrība, aziātiskums kā noteikta slimība

Zagšanas analītika: iemesli, izpausmes

§  Etnosa mentalitāte

§  Zagšanas gēns: metafora sliktu parādību kompleksam

§  Zagšanas gēns etnosa ētosā

§  Birokrātisma gēns

§  Korupcijas etniskais aspekts

§  Pārejas periods

§  Kapitāla sākotnējā uzkrāšana

§  Pilsoniskās sabiedrības trūkums

§  Sociālās kontroles institūciju trūkums

§  Pilsoniskās sabiedrības institūtu trūkums valsts kontrolei

§  Tautas attieksme pret godīgumu, likumiem, godu, cieņu

§  Godīguma un taisnīguma trūkums

§  Hipotētiskie iemesli: reliģiskā tradīcija, kultūras norma

§  Zagšanas ētiskais vērtējums: krimināls noziegums, morālais noziegums

§  Morāli psiholoģiskais noskaņojums sabiedrībā

Frāzes

·         Intelektuālā revolūcija

·         Intuīcijas autoritāte

·         Disciplinārais monotomisms

·         Akadēmisko normu rutīna

·         Diskursīvs uzbrukums

·         Vadāmā nestabilitāte

·         Ģeopolitiskā identitāte

·         Boļševiku imperiālisms

·         Ētiskais intuitīvisms: prāts zina, kas ir pareizi un nepareizi

·         Ētiskais biheviorisms: bērns iemācās morāles normas no sabiedrības

·         Morāles ģenētiskā evolūcija (Wilson E.O. Sociobiology: The New Synthesis, 1975)

·         Franču paruna: ģēniji piedzimst provincē, nomirst Parīzē

·         Globālā ģeopolitiskā konfrontācija

·         Historiogrāfiska diagnoze

·         Intelektuālā elite

·         Diferencēta hierarhija

·         Transnacionālais liberālisms

·         Informācijas vīrusi; mentālie vīrusi