Ø Mūsdienās aktuāla ir kulturoloģiskā
psihoanalīze, psiholoģija, neirofizioloģija. To nosaka destruktīvās izmaiņas
cilvēku evolūcijā, kas uzskatāmi atspoguļojas cilvēku neadekvātajā darbībā,
uzvedībā un komunikācijā. Ja pirmās divas zinātniskās disciplīnas analizē
dvēseli un garu, tad trešā disciplīna analizē nervu sistēmu. Ja
neirofizioloģija u.c. zinātnes, piemēram, noliedz hipotēzi, ka cilvēkā spontāns
agresivitātes instinkts ir no dzimšanas, tad kulturoloģiskā psihoanalīze un
psiholoģija (sociālā psiholoģija) varētu izskaidrot vides lomu agresivitātes
izpausmēs, kurām mūsdienās ir liela daudzveidība, sākot ar instinktīvi agresīvu
tumsonisku izdarību un beidzot ar apzināti izplānotu un pat kolektīvi veiktu
agresivitāti pret līdzcilvēkiem (viņu firmu, biznesu, nodarbošanos utt., kā arī
pret valsti, sabiedrību).
Ø Neironu loma instinktīvā uzvedībā nav
izpētāma, jo smadzenes funkcionē kā sistēma; tāpēc nav izdalāmi (reducējami)
neironi, kuri par kaut ko konkrētu atbild relatīvi patstāvīgi un izolēti no
pārējiem neironiem.
Ø Smadzenes, pieņemot lēmumu, balstās arī
uz apkārtējās vides novērtējumu, un ne tikai akli izpilda komandu.
Ø Instinkts ir bioloģiskā kategorija;
kaislības ir rakstura kategorija – biosociālā kategorija, vēsturiski, sociāli,
kulturoloģiski determinēta kategorija. Toties šai biosociālajai kategorijai ir
tāds pats spēks un tāda pati vara kā instinktam – bioloģiskajai kategorijai.
Ø Cilvēkiem ir vajadzīgs dzīves
dramatisms; cilvēkiem piemīt dzīves dramatizēšanas noslieksme; ja cilvēki
dramatismu neatrod dzīves saturā un formās, tad viņi paši rada kaut kādu
dramatismu – sabrukuma, degradācijas, destruktivizācijas, deģenerācijas,
norieta dramatismu; Rietumu cilvēkiem dramatisma alkas ir spilgti izteiktas.
Rodams izskaidrojums ļoti populārajai nihilisma tendencei Rietumu kultūras un
civilizācijas vērtējumos. Nihilisti nebija tikai Nīče, Špenglers.
Ø Instinktiem ir motivējošs spēks; cilvēks
tiecas dzīvot gan fizioloģiski (ķermeniski), gan garīgi; tāpēc ir instinkti un
ir kaislības; instinkti vairāk attiecas uz fizioloģisko sfēru, kaislības –
garīgo sfēru.
Ø Pašanalīze ir ne tikai intelektuāls
(prāta) process, bet arī dvēseles (sirds) process – vēlme emocionāli ietiekties
sevī.