Refleksijas par instinktiem

Ø  Mūsdienās aktuāla ir kulturoloģiskā psihoanalīze, psiholoģija, neirofizioloģija. To nosaka destruktīvās izmaiņas cilvēku evolūcijā, kas uzskatāmi atspoguļojas cilvēku neadekvātajā darbībā, uzvedībā un komunikācijā. Ja pirmās divas zinātniskās disciplīnas analizē dvēseli un garu, tad trešā disciplīna analizē nervu sistēmu. Ja neirofizioloģija u.c. zinātnes, piemēram, noliedz hipotēzi, ka cilvēkā spontāns agresivitātes instinkts ir no dzimšanas, tad kulturoloģiskā psihoanalīze un psiholoģija (sociālā psiholoģija) varētu izskaidrot vides lomu agresivitātes izpausmēs, kurām mūsdienās ir liela daudzveidība, sākot ar instinktīvi agresīvu tumsonisku izdarību un beidzot ar apzināti izplānotu un pat kolektīvi veiktu agresivitāti pret līdzcilvēkiem (viņu firmu, biznesu, nodarbošanos utt., kā arī pret valsti, sabiedrību).

Ø  Neironu loma instinktīvā uzvedībā nav izpētāma, jo smadzenes funkcionē kā sistēma; tāpēc nav izdalāmi (reducējami) neironi, kuri par kaut ko konkrētu atbild relatīvi patstāvīgi un izolēti no pārējiem neironiem.

Ø  Smadzenes, pieņemot lēmumu, balstās arī uz apkārtējās vides novērtējumu, un ne tikai akli izpilda komandu.

Ø  Instinkts ir bioloģiskā kategorija; kaislības ir rakstura kategorija – biosociālā kategorija, vēsturiski, sociāli, kulturoloģiski determinēta kategorija. Toties šai biosociālajai kategorijai ir tāds pats spēks un tāda pati vara kā instinktam – bioloģiskajai kategorijai.

Ø  Cilvēkiem ir vajadzīgs dzīves dramatisms; cilvēkiem piemīt dzīves dramatizēšanas noslieksme; ja cilvēki dramatismu neatrod dzīves saturā un formās, tad viņi paši rada kaut kādu dramatismu – sabrukuma, degradācijas, destruktivizācijas, deģenerācijas, norieta dramatismu; Rietumu cilvēkiem dramatisma alkas ir spilgti izteiktas. Rodams izskaidrojums ļoti populārajai nihilisma tendencei Rietumu kultūras un civilizācijas vērtējumos. Nihilisti nebija tikai Nīče, Špenglers.

Ø  Instinktiem ir motivējošs spēks; cilvēks tiecas dzīvot gan fizioloģiski (ķermeniski), gan garīgi; tāpēc ir instinkti un ir kaislības; instinkti vairāk attiecas uz fizioloģisko sfēru, kaislības – garīgo sfēru.

Ø  Pašanalīze ir ne tikai intelektuāls (prāta) process, bet arī dvēseles (sirds) process – vēlme emocionāli ietiekties sevī.