Kritika 1933.gadā

1933.gadā iznāca Osvalda Špenglera grāmata „Jahre der Entscheidung” (lēmumu gadi). Tajā viņš kritizē savu laikmetu jeb tās negatīvās izpausmes, kuras ir izvērtušās Rietumu kultūrā, liecinot par kultūras norietu. Špenglera fiksētās negatīvās izpausmes ir interesanti salīdzināt ar pašlaik (2018.g.) konstatējamajām negatīvajām izpausmēm, apliecinot norieta turpināšanos XX-XXI gadsimtā. Špenglers min šādas izpausmes:

§  Sliktas manieres visos parlamentos;

§  Vispārēja tendence piedalīties ne visai tīros darījumos, kuri sola vieglu peļņu;

§  Džezs un nēģeru dejas, kas ir kļuvis visdažādāko aprindu gara apliecinājums;

§  Dāmas izkrāso seju un lūpas kā vieglas uzvedības sievietes;

§  Slikta gaume, kura ir iespiedusies dižciltīgajos un senajos kņazu namos;

§  Plebeji sāk nosacīt dzīves toni;

§  Zemās kārtas būtnes nicīgi kaitina ne tikai tradīcijas un tikumi, bet nicīgi kaitina arī jebkura izsmalcinātas kultūras pazīme, skaistais, grācija, prasme gaumīgi ģērbties, manieru pašpārliecinātība, izsmalcināta valoda, cienīga stāja, izcila audzinātība un pašdisciplīna;

§  Neviens nedomā par to, lai masās ieaudzinātu īstu kultūru, jo tas prasa piepūli un sagādā neērtības;

§  Tendence sabiedrības dzīvi pieskaņot plebeju dzīves līmenim;

§  Visam ir jābūt vienādi primitīvam;

§  Pārākums, manieres, gaume un jebkura veida garīgā pašapziņa ir noziegums.