20.gados Freids seksualitātes (libido kaislību, instinktu) faktoru papildināja ar graušanas kaislību
(„nāves instinktu”). Vispār Freids pirmais pētīja cilvēka kaislības: mīlestība,
naids, godkāre, skopums, greizsirdība, skaudība. Psihologi bez entuziasma
izturējās pret Freida koncepcijām. Freida ietekme lielāka bija
mākslinieciskajās aprindās. Vislielākā – sirreālismā, kas pievērsās sapņu
tulkošanai. Freida pārliecībā libido
ietekmēja visus instinktus, izņemot pašsaglabāšanās/pašaizsardzības instinktu.
Savas zinātniskās biogrāfijas otrajā periodā Freids secināja, ka dzīvi nosaka
nevis bailes no bada un seksualitāte, bet divas citas kaislības – mīlestība un
destruktivitāte (Freida terminoloģijā „dzīves instinkts”/Erots) un „nāves
instinkts”). Freids uzskatīja, ka cilvēkā viņa neapzinātie spēki integrējas
vienotā sistēmā vārdā „raksturs”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru