§
Saules aktivitātes izmaiņas – epidēmiju,
revolūciju, karu, nemieru laiks. 2020.gadā sākās kārtējais periods Saules
aktivitātes jomā.
§
Dabā stihiski katastrofiskas parādības
sakrīt ar epidēmisko slimību progresēšanu. Infekciju slimību etiloģijai (mācībai
par slimību cēloņiem) nākas ņemt vērā kosmisko ietekmi, šīs ietekmes mehānismu.
§
No epidēmijām mēris ir radoši
vispopulārākais. Sastopama mēra filosofija un poētika ar saviem sižetiem,
tēliem, simboliem, konceptiem, vērtībām, domas pavērsieniem, kā arī rekursīviem
psihosomātiskajiem sindroniem civilizācijas straujākas vibrācijas laikā,
izvairoties tikties ar patiesi svarīgām metafiziskām nostādnēm.
§
Iespējama pandēmijas metafizika.
§
Danse Macabre – radās mēra laikā
1518.gadā Strasburgā; nāves deja/jocīga slimība – cilvēks dejo stundām, pat
dienām ilgi, kamēr sabrūk bez dzīvības pazīmēm. Paracelzs apraksta, ka tā bija
jau Erfurtē 1237.g. un Ahenā 1417.g. Vizuāli simboliskais noformējums: dejo
nāve sievietes izskatā. Skat. Hansa Holbeina zīmējumus, E.Po, Bodlēra daiļradi.
§
Metakognitīvie virzieni: zināšanas par
zināšanām, domāšana par domāšanu, apziņa par apziņu.
§
Daunninga-Krīgera efekts: cilvēki ar zemu kvalifikāciju pieņem kroplus
lēmumus un paši nav spējīgi to saprast, taču tajā pašā laikā pārspīlē savu
kompetenci.
§
Pandēmija kļūs digitālais solis uz
gaišāku nākotni. Cilvēku dzīves vide kļūs visu sfēru
digitalizācija/ciparizācija ar ciparu kodiem, ciparu elektroniskajiem
signāliem; tiks likvidēta tradicionālā masu izglītība, tās vietā būs distances
izglītība. Īsta izglītība tās senajās un auglīgajās formās būs tikai
izredzētajiem, par naudu. Sociuma masas tiks izglītotas digitalizēti
virspusēji.
§
Morāle funkcionē kā sociālās dzīves
pamatnoteikumu kodekss. Morāle ir atvasinājums no latīņu valodas. Šo vārdu esot
ieviesis Cicerons. Cilvēks, tiekoties ar dzīves izpausmēm, savā domāšanā visu
apstrādā ar noteiktiem algoritmiem, arī morāliem algoritmiem, kas radušies
cilvēka garīgajā evolūcijā. Algoritms pats par sevi ir priekšraksts uzdevumu
veikšanai.
§
Eiropā jau labu laiku (no XIX gs. otrās
puses) eksistē t.s. Vācijas jautājums. Pēc Vācijas apvienošanās 1871.g.
eiropiešu ieskatā radās pārāk liela, bagāta, varena, kaujinieciska, strādīga
valsts. Pēc II Pasaules kara NATO tika dibināta ar mērķi 1) nepielaist krievus,
2) neatlaist mājās no Eiropas amerikāņu armiju, 3) pieskatīt vāciešus; (“kanclerlīgums”
esot spēkā līdz 2099.gadam).
§
Eiropa pati nav spējīga apvienoties;
Eiropu apvienoja amerikāņi, lai būtu vieglāk eiropiešus pārvaldīt.
§
Vāciešu mentalitātes radikālu
transformāciju pēc zaudējuma II Pasaules karā veica paši vācieši, kļūstot par
liberālāko un miermīlīgāko tautu uz Zemes. To apliecina migrantu iepludināšana
Vācijā
§
Nacisma tēvs nav Hitlers, vācieši.
Nacisma tēvs ir anglis H.S.Čemberlens. Nacisma dzimtene ir Anglija. Nacisms ir
inkluzīva koncepcija, sevī iekļaujot cilvēku fiziskās īpašības, morālo
stabilitāti, sociālo principu spēku, cilvēcisko tipu klasifikāciju. Vai nacims
ir anomālija? Atbilde uz šo jautājumu ir svarīga. Vēl aktuāls ir jautājums “Vai
nacisms var būt dzīves kvintesence?”.
§
Kas ir slavenais ideāls – american dream?
Tā ir masu kultūra, masu kultūras vērtības, masu apziņas prioritāte, ikdienišķās
filosofijas kults, karjeras, biznesa panākumi kā cilvēka vērtības galvenais
kritērijs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru